Pēdējo gadu datoru virzītais tehnoloģiskais progress bijis ļoti straujš. Tik tiešām, pēdējo 10-20 gadu laikā pilnībā ir izmainījies tas, kā tiek pārvaldītas organizācijas, kā savā starpā sazinās cilvēki. Vai tiešām var izdomāt vēl gudrāku telefonu, vēl gudrāku grāmatvedības sistēmu? Bet skatoties uz jauno izgudrojumu reklāmām, man ir pārliecība, kas tas ir tikai sākums.
Visu šo laiku dators izskatījās tā, kā datoram ir jāizskatās: kaste ar TV un klaviatūru. Šodien, jebkura ierīce var būt dators. Piemēram, zāles pļāvēju ražošanas uzņēmumi sacentīsies robotizētajos pļāvējos. Mehāniskās zāles pļāvēja īpašības vairs nebūs tik svarīgas, kā ievietotais algoritms. Jebkuras ierīces būtiskākais lietošanas nosacījums ir to spēja ietekmēt cilvēku ieradumus. Skaidrs, ka jebkam, kas palīdz uzplaukt cilvēku slinkumam, ir milzīgs tirgus. Šajā nozīmē, automātiskais zāles pļāvējs ir ideāla prece. Statistika liecina, ka pēdējo 50 gadu laikā cilvēki vidēji strādā par vienu stundu vairāk, bet tajā pašā laikā, cilvēkiem ir vairāk brīva laika.
Drīzumā, iRobota un zāles pļāvēju gūtā pieredze palīdzes izveidot sienu līdzināšanas un krāsošanas robotus, dodot vēl vairāk brīva laika un ietekmējot pieejamo darbo vietu skaitu, darba efektivitāti un izmaksas būvniecībā.
Runājot par industrializāciju, tiek rēķināta efektivitāte un izmaksas uz vienu produkta vienību. Holandiešu tomāti ir lētāki tāpēc, ka ražošanas apjomi ir daudz lielāki, desmitu gadu garumā katru gadu bizness tika optimizēts. Pēdējo gadu optimizācijas pamatā bieži vien tika automatizēti biroju procesi. Pirmais "Accenture" IT projekts bija atalgojuma sistēma "General Electric" rūpnīcai, kas tika īstenots 20. gadsimta 50ajos gados. Ikmēneša atalgojuma aprēķins absolūti nebija vienkāršs, jo cilvēku skaits bija liels. Ja to veiktu manuāli, tad aprēķinam nepieciešamais cilvēku skaits būtu tiešā veidā atkarīgs no darbinieku skaita līdz brīdim, kad sāka izmantot datoru.
Ar šo projektu tika mazināta atkarība no cilvēkresursiem, vienlaicīgi samazinot "GE" grāmatvedības izmaksas. Masveida cilvēku biroja darba aizstāšanas process ar tehnoloģiju palīdzību bija sācies! "Harvard Business Review" parādījās pirmais raksts par IT sistēmas ieviešanas efektivitāti uzņēmumu attīstībai. Šis process notiek jau vairāk nekā 50 gadus un līdz ar to var likties, ka visi darbi uz šo brīdi ir jau optimizēti. Ir optimizēti un automatizēti, galvenokārt, biroja darbi - grāmatvedībā, loģistikā, tirdzniecībā. Cik lielu daļu šie darbi sastāda no visas ekonomikas? Visai nelielu...
Piemēram, vakar, piezvanot uz "Apple" palīdzības dienestu Amerikas savienotajās valstīs, man pirmo reizi nācās runāt ar pilnīgi automatizēto klientu apkalpošanas robotu. Robots ļoti veiksmīgi atrisināja manu problēmu un sarunas laikā bija spējīgs atbildēt uz vairākiem jautājumiem.
Tehnoloģijas ietekmēs arī citu profesiju, tostarp, juristu darbu. Atcerieties Tomu Krūzu filmā "Firma", kur viņš sēdēja ar desmitiem atvērtu grāmatu un meklēja informāciju tiesas sēdei? Tas ir ļoti raksturigs piemērs, jo katra juridiskajā lietā ir jāveic precedentu izpēti, jāiet cauri daudziem lietu aprakstiem un lēmumu pierakstiem, pamazām veidojot loģisko ķēdi no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Pamazām šis process tiek jau automatizēts Amerikā, samazinot pieprasījumu pēc juristu pakalpojumiem. Šie un citi piemēri ilustrē tehnoloģiju radīto izmaiņu ietekmi uz mūsu dzīvi.
Latvijas vājā puse ir tas, ka esam maza valsts, balstoties uz mūsu iedzīvotāju skaitu, nav iespējams uzbūvēt pietiekoša mēroga biznesu. Ja negribat, lai uzvar Polijas konkurents, kas ražo to pašu vistas fileju, bet ar 30% mazākām izmaksām, ir jābūvē rūpnīca, kas būs 10-30 reizes lielāka nekā ir vajadzīga valstī. Latvijas mērogā tas prasa ļoti lielu investīcijas apjomu. Latvijas stiprā puse ir tā, ka mēs esam maza, uz liberālām ekonomiskām vērtībām orientēta valsts.
Tas ļauj izveidot biznesam draudzīgu vidi, tas ļauj izveidot efektīvu valsts pārvaldi, kas nekavē attīstību. Skatoties uz pēdējo "Doing Business Rating", Latvija ir spērusi lielu soli uz priekšu. Vienlaikus, Gruzija Saakašvili prezidentūras gados izdarīja vairāk un tagad ir top 10 valstu starpā. Pirmo 10-15 neatkarības gadu domāšana bija izteikti lokāla. Sākoties jaunam IT revolūcijas posmam, sacensība sākās no jauna. Ir svarīgi izmantot šo jaunu sacensības iespēju labāk, nekā mēs izmantojām iepriekš.
Par šo un citiem jautājumiem plašākā kontekstā tiks diskutēts biznesa foruma "Biznesa prognozes" IT nozares sesijā "Informācijas tehnoloģiju postrevolūcija biznesa procesos". Tajā piedalīsies Maksims Jegorovs (Accenture Latvija), Edgars Grandāns (LMT), Vladimirs Elsters (Rīgas Kartes), Annika Dāvidsone-Poļakova (BalticMiles) un Raimonds Simanovskis (eazyBI, Opendata). Plašāka informācija par pasākumu: http://biznesaprognozes.lv/programma.html
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
