Kredīta un līzinga devējiem reizi gadā būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par fizisko personu aizdevumu atmaksu, paredz otrdien valdībā atbalstītie noteikumi par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarāciju.
Noteikumu mērķis ir nolūkā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru iegūt informāciju no komercsabiedrībām, kas sniedz līzinga un kredīta pakalpojumus, izņemot kredītiestādes, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa samaksas fiziskām personām - Latvijas rezidentiem -, kurām nav regulāru ienākumu, tomēr tās regulāri veic kredīta vai līzinga maksājumus par iegādāto lietu, piemēram, transportlīdzekli.
Noteikumi paredz, ka kredīta devējiem un līzinga (operatīvā līzinga, finanšu līzinga) devējiem, izņemot kredītiestādes, būs pienākums vienu reizi gadā sniegt VID informatīvo deklarāciju, kā arī sniegt ziņas par fizisko personu veiktajiem maksājumiem kredītu un līzingu atmaksai, kas attiecīgajā mēnesī pārsniedz 360 eiro vai kalendāra gada laikā 4320 eiro.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskatā fizisko personu skaits, kas gadā veic maksājumus 4320 eiro apmērā un par kurām ir jāziņo VID, kopumā varētu būt samērā mazs. Tas galvenokārt varētu attiekties uz hipotekāro kredītu un līzinga pakalpojumu sniedzējiem, jo saskaņā ar apkoptajiem datiem šajos darījumos vidēji izsniegtā summa pārsniedz 4320 eiro.
Minētie noteikumi varētu attiekties uz aptuveni 26 licencētiem tirgus dalībniekiem.
Pret noteikumiem iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Abas uzņēmēju organizācijas norāda, ka pieņemtie noteikumi palielinās komersantiem administratīvo slogu.
LDDK atzīst, ka ar jauno regulējumu tiek radīts no kopējās sistēmas atrauts process, kas neveicina skaidru noteikumu mērķa sasniegšanu, tajā pašā laikā rada papildu būtiski negatīvu ietekmi uz jau esošajiem komercdarbības ikdienas procesiem. LDDK uzsver, ka noteikumus ir nepieciešams papildināt ar jaunu punktu, kas skaidri norāda, ka informāciju sāk apkopot no 2016.gada 1.janvāra un attiecīgi pirmo deklarāciju par 2016.gadu sniedz 2017.gadā. Bez šāda pārejas perioda komersantiem nav iespējams pielāgot sistēmas, turklāt nav vairs iespējas uzzināt informāciju par naudas maksātājiem, kas maksājumus veikuši pirms noteikumu ieviešanas.
Savukārt LTRK norāda, ka noteikumos iekļautās normas komersantiem palielinās administratīvo slogu attiecībā uz naudas summu maksātāju datu apstrādi, ietverot sevī ne tikai lielo summu maksātājus, bet arī nenozīmīgas summas, piemēram, dažus centus. LTRK uzsver, ka šāds pienākums radīs būtisku administratīvā sloga un finanšu izdevumu pieaugumu, jo komersanti būs spiesti ieviest jaunas datubāzes, kurās apkopos un ilglaicīgi uzglabās šāda apjoma informāciju. LTRK ieskatā ir jāprecizē summu apjoms un uzskaites veidi, paredzot uzskaiti tikai mēneša griezumā vai nosakot informācijas apjomu par skaidras naudas darījumiem virs konkrētas summas vienā reizē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
