Atbilstoši likumam kredītiestādes likvidācija var notikt trīs veidos – jau minētā pašlikvidācija, likvidācija uz tiesas nolēmuma pamata un bankrota gadījumā, kas arī ir uz tiesas nolēmuma pamata, bet jau maksātnespējas procesa ietvaros.

Pirmie divi likvidācijas veidi – pašlikvidācija un uz tiesas nolēmuma pamata – attiecināmi tikai uz gadījumiem, kad kredītiestādei ir pietiekami savi aktīvi kreditoru saistību segšanai, skaidroja Petrauska.

Savukārt likvidācija bankrota gadījumā notiek, ja kredītiestādes maksātnespējas procesa ietvaros tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par bankrota procedūras sākšanu, jo kredītiestādes sanācija nav iespējama. Tāda bija situācija AS "Latvijas Krājbanka" gadījumā. Auditorkompānija "KPMG Baltics" ir likvidējamās "Latvijas Krājbankas" administrators.

Visos likvidācijas gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par likvidācijas procesu, likvidatoram ir pienākums publicēt ikmēneša atskaites par likvidācijas gaitu. Konkrēti termiņi, kādos kredītiestāde likvidējama, likumā nav noteikti.

Petrauska skaidroja, ka likvidācijas procesus, kas sākti ar tiesas nolēmumu, vada no FKTK puses tiesai ieteikts likvidators. Akcionāriem šajā procesā nav nekādas ietekmes. Arī lēmumu par likvidācijas procesa pabeigšanu, kas sākts uz tiesas nolēmuma pamata, pieņem tiesa, kura veic arī procesa uzraudzību, kas nenotiek pašlikvidācijas gadījumā.

Atbilstoši kredītiestāžu likumam pašlikvidācijas gadījumā likvidatoru izraugās un ieceļ kredītiestādes akcionāru sapulce. Ja likvidācijas procesu uzsāktu uz tiesas nolēmuma pamata, likvidatoru izraudzītu FKTK, vadoties no profesionālo organizāciju ieteiktiem kandidātiem, un tie varētu būt vai nu advokāti, vai zvērināti revidenti.

Uz akcionāru izraudzītu likvidatoru šie kritēriji tieši neattiecas, un akcionāri var izraudzīt likvidatoru pēc saviem ieskatiem. Tāpat uz akcionāru ieceltu likvidatoru neattiecas Kredītiestāžu likuma noteikumi par atlīdzības apmēru – tā tiek noteikta ar akcionāru sapulces lēmumu, faktiski vienojoties ar likvidatoru, atzīmēja advokāte.

Neskatoties uz to, ka kredītiestādes akcionāriem ir tiesības pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju un par likvidatora iecelšanu, šī lēmuma spēkā stāšanās ir atkarīga no uzrauga akcepta.

FKTK ir jāiesniedz iesnieguma projekts par pašlikvidāciju un ziņas par iespējamo likvidatoru līdzās citai likumā un uzrauga pieprasītai informācijai par aktīvu pietiekamību saistību dzēšanai.

Attiecīgi uzraugs izvērtē kredītiestādes spēju visu savu saistību dzēšanai likvidācijas procesa gaitā un akceptēs akcionāru lēmumu par pašlikvidāciju un par likvidatora iecelšanu. Savukārt likvidācijas uz tiesas nolēmumu pamata gadījumos tiesā lieta tiek ierosināta un tiesa ieceļ likvidatoru uz sava nolēmuma pamata. Pašlikvidācijas gadījumā tiesā lieta netiek ierosināta.

Petrauska uzsvēra, ka uz visiem likvidatoriem attiecas Kredītiestāžu likuma prasības par neatkarību un reputāciju, kas noteiktas šī likuma 132. pantā. Attiecībā uz likvidatoru maiņu FKTK prerogatīva ir rosināt likvidatora maiņu procesos, kas ierosināti uz tiesas nolēmuma pamata, un to apstiprina tiesas ar savu nolēmumu, savukārt pašlikvidācijas gadījumā šādas tiesības ir akcionāru sapulcei.

Neatkarīgi no likvidatora iecelšanas veida bankas likvidācijas procesu regulē jau minētais Kredītiestāžu likums, tostarp tā noteikumi par administratoru maksātnespējas procesā, ciktāl likums tieši nenosaka citādāk.

Uz tiesas ieceltu likvidatoru attiecas faktiski visi tie paši noteikumi kā uz administratoru maksātnespējas procesā, bet uz akcionāru ieceltu likvidatoru likums attiecina šaurāku šo pienākumu loku.

Kā ziņots, pēc ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) 13. februārī publicētā ziņojuma, kurā tika rosināts noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, bankas darbība tika paralizēta un bankas akcionāri 26. februārī pieņēma lēmumu par bankas pašlikvidāciju.

Banka 5. martā iesniedza uzraugam pašlikvidācijas projektu. Likvidatoru amatam virzīts zvērināts advokāts un maksātspējas administrators Elvijs Vēbers, kā arī nekustamo īpašumu ieguldījumu eksperts Andris Kovaļčuks un korporatīvo un finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Iesnieguma projektam pievienota informācija arī par ceturto likvidatora kandidātu, kurš vēl jāapstiprina akcionāru sapulcei. Banku uzraugam pašlikvidācijas projekts jāizvērtē līdz 4. aprīlim.

Pašlikvidācijas plāna pasākumi paredz, ka likvidatoru komandas komitejas darbu uzraudzīs īpaši izveidota akcionāru pilnsapulces konsultatīvā komiteja. Tāpat visa informācija par likvidatoru pieņemtajiem lēmumiem regulāri tiks sniegta FKTK, sola bankas pārstāvji.

Pašlikvidācijas plāns paredz vispirms nodrošināt ar noguldītāju garantiju fondu saistītās izmaksas, kam jau novirzīti 480 miljoni eiro. Nākamā būtiskā saistību daļa ir fizisko personu un mazo un vidējo uzņēmumu noguldījumi. Saskaņā ar pašlikvidācijas plānu kreditoru saistības segs, veicot izmaksu vienu reizi ceturksnī, izmaksājot dotajā posmā pieejamos brīvos naudas līdzekļus, kas nav nepieciešami likvidācijas procesa turpināšanai. Plāna projekts paredz, ka pirmās izmaksas kreditoru prasījumu segšanai tiks sāktas šā gada ceturtajā ceturksnī.

"Pēc kreditoru pieteikšanās perioda beigām likvidatori sagatavos kreditoru sarakstu, nosakot norēķināšanās kārtību ar kreditoriem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 191.- 195.pantā noteiktajām prasībām, balstoties uz dokumentiem, ko būs iesnieguši klienti. Saistības ar akcionāriem tiks segtas pēdējā izmaksu kārtā," iepriekš informēja bankā.

"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas akciju.

"ABLV Bank" 2017. gadā strādāja ar 51,2 miljonu eiro peļņu.