Pārstāvniecībā skaidroja, ka EK dienesti atzinīgi vērtē faktu, ka Latvijas iestādes ir atcēlušas apstrīdētos ierobežojumus kapitāla brīvai apritei, tomēr jaunajam likumam ir ne vien jākliedē bažas, kuras EK paudusi argumentētajā atzinumā, kas Latvijai tika nosūtīts 2016.gada maijā, bet jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem kopumā, neradot jaunus ES tiesību aktu pārkāpumus.

"EK dienestiem ir radušās bažas attiecībā uz dažām - pārsvarā ar valodu un dzīvesvietu saistītām - prasībām, kas tika ieviestas ar jaunākajiem grozījumiem lauksaimniecības zemes likumā. Šādas prasības regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo attiecīgās valsts pilsoņiem tās rada izdevīgākus apstākļus salīdzinājumā ar ārzemniekiem," norādīja pārstāvniecībā.

EK dienesti pauž gatavību palīdzēt Latvijas iestādēm rast risinājumus, kas vienlaikus palīdzētu novērst risināmās problēmas un būtu saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Pārstāvniecībā arī uzsvēra, ka EK 2017.gada 12.oktobrī pieņēma skaidrojošu paziņojumu, kas palīdzēs dalībvalstīm reglamentēt savu lauksaimniecības zemju pārdošanu atbilstoši ES tiesību aktiem. Paziņojumā sniegtas norādes, pamatojoties uz ES Tiesas judikatūru un paskaidrots, ka dalībvalsts ir kompetenta lemt par pasākumiem, lai kontrolētu lauksaimniecības zemes pārdošanu.

Kā precizējusi ES Tiesa, ar zināmiem nosacījumiem ir pieņemami daži ierobežojumi - valsts iestāžu iepriekšējas atļaujas zemes iegādei, ierobežojumi attiecībā uz iegādājamās zemes lielumu, valsts cenu intervence un pirmpirkuma tiesības, kas ļauj konkrētām pircēju kategorijām iegādāties lauksaimniecības zemi, pirms tā tiek pārdota citām personām. To pircēju lokā, kuri var izmantot šīs tiesības, var būt lauksaimnieki, kas nomā zemi, kaimiņi, līdzīpašnieki un valsts.

Tomēr ES tiesību akti nepieļauj kā priekšnosacījumu zemes iegādei izmantot tādus diskriminējošus ierobežojumus kā vispārējas dzīvesvietas prasības. Nelikumīgi ir arī nesamērīgi ierobežojumi pārrobežu ieguldījumiem. Pamatojoties uz judikatūru, īpaši nesamērīgi ir noteikt pienākumu pašam apstrādāt zemi, aizliegt uzņēmumiem pirkt zemi, kā priekšnosacījumu zemes pirkšanai prasīt kvalifikāciju lauksaimniecības jomā.

Jau ziņots, ka Saeima šī gada maijā pieņēma likumu, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā. Pieņemtais likums paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē.

Iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis šo likumprojektu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz pretrunīgām nomām. Šajā Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām bija noteikts prast latviešu valoduvismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Savukārt komentējot EK izveidotajā alternatīvajā strīdu risināšanas centrā "Solvit" saņemtās vairāku ārvalstu uzņēmēju sūdzības attiecībā uz likuma grozījumiem, Zemkopības ministrija augustā sacīja, ka likuma norma, kas pieprasa stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei, nav diskriminējoša prasība attiecībā pret citu ES valstu pilsoņiem.