Foto: LETA
Termiņš vienotā pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma nodalīšanai no pārdošanas un sadales uzņēmuma un uzņēmuma nodalītās daļas pārdošanai ir ārkārtīgi īss, portālam "Delfi" pavēstīja AS "Latvijas gāze" (LG) preses sekretārs Vinsents Makaris.

LG nav iebildumu pret dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017. gada 3. aprīlī, kad beidzas privatizācijas līgumu termiņi, bet kompānija iebilst pret Enerģētikas likuma grozījumos paredzēto prasību "ārkārtīgi īsos termiņos nodalīt vienotu pārvades un uzglabāšanas uzņēmumu no pārdošanas un sadales uzņēmuma un pārdot uzņēmuma nodalīto daļu".

Makaris klāstīja, ka esošie likuma grozījumi paredz veikt uzņēmuma reorganizāciju (māsas uzņēmuma izveidi) nedaudz vairāk nekā gada laikā, savukārt pārdošana paredzēta vien deviņu mēnešu laikā.

"Gadījumā, ja Enerģētikas likuma grozījumi tiks pieņemti šogad, tad visam procesam ir paredzēti 24 mēneši. Salīdzinājumam, Lietuvā šis viss process tika realizēts 40 mēnešos, savukārt Igaunijā jau sešus gadus iepriekš nodalīta uzņēmuma pārdošanas process ilga 31 mēnesi," minēja Makaris.

Turklāt Latvijā situācija esot sarežģītāka, jo jānodala ir ne vien pārvades sistēma, bet arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK). Tāpat uzņēmums atrodas biržā, kas prasa ievērot konkrētu procedūru, lai nodrošinātu visiem akcionāriem caurskatāmu un pieņemamu procesu.

"Jāuzsver, ka uzņēmuma sadalīšana ir vien palīglīdzeklis, lai nodrošinātu funkcionējošu dabasgāzes tirgu. Daudz lielāka nozīme ir piegādes ceļu dažādošanai un pašai tirgus atvēršanai, pret ko uzņēmums neiebilst," vēsta Makaris.

Viņš atgādina, ka vienīgi akcionāri var pieņemt lēmumu par uzņēmuma reorganizāciju, tādēļ valstij jāpiedāvā tādi risinājumi, kas akcionāriem ļauj pieņemt pārdomātus un visiem izdevīgus lēmumus. "Šobrīd piedāvātie termiņi ir pretrunā šiem principiem, jo spiež akcionārus pārdot savas akcijas nesaprātīgi ātros termiņos, tādējādi potenciāli radot zaudējumus," uzsver Makaris.

LG aicina Saeimu ņemt vērā faktu, ka tirgus tiks atvērts 2017. gada 3. aprīlī jebkurā gadījumā, kā arī ņemt vērā citu valstu pieredzi, un noteikt, ka uzņēmuma sadalīšana jāpabeidz līdz 2017. gada 1. oktobrim un ka nodalītās daļas jāpārdod līdz 2018. gada 31. decembrim. Tas ļaušot LG un tās akcionāriem lemt par pārejas perioda nodalīšanas formu, pieļaujot meitas uzņēmuma izveidi. Pretējā gadījumā termiņi objektīvi ir vēl garāki.

Uzņēmums iebilst arī pret priekšlikumos paredzēto sodu, ja vienotā pārvades un uzglabāšanas operatora nodalīšana un pārdošana netiek veikta likumā paredzētajā laikā. Ekonomikas ministrija rosina piemērot sodu, kas atbilst līdz 10% no vienotā pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neto apgrozījuma. LG ieskatā tas ir nesamērīgi, jo pastāv virkne objektīvu faktoru, kas var kavēt uzņēmuma pārdošanu.

LG arī vērš uzmanību uz gāzes apgādes drošības riskiem pēc tirgus atvēršanas. "Eiropas valstu pieredze pierāda, ka ir nepieciešams speciāls regulējums, lai nodrošinātu pietiekamus dabasgāzes krājumus, jo tirgotāji un klienti nelabprāt veido dabasgāzes uzkrājumus, kas prasa ilglaicīgu līdzekļu iesaldēšanu un papildus izmaksas par krātuves pakalpojumiem. Eiropas valstis ir saskārušās ar dabasgāzes deficītu šādu iemeslu dēļ," min Makaris.

Latvijas specifika ir tāda, ka patērētāju gāzes apgāde ir iespējama vien gadījumā, ja Inčukalna pazemes gāzes krātuvē vasaras sezonā ir iesūknēta dabasgāze Latvijas patērētāju vajadzībām - apkures sezonā 100% Latvijas patēriņa tiek nodrošināti no krātuves. Otra alternatīva ir Lietuvas starpsavienojums, kas pastāvīgi var nodrošināt vien nelielu daļu Latvijas vajadzību, jo šis starpsavienojums tiek izmantots arī Igaunijas vajadzībām un tas var būt rezervēts pretējām piegādēm - no Latvijas uz Lietuvu.

LG rosina paredzēt trešdaļu Inčukalna PGK jaudas Latvijas patērētāju vajadzībām, kā arī paredzēt kārtību, kā veidot šos krājumus.

LG savu pozīciju par dabasgāzes tirgus atvēršanu pamato ar 1997. gadā noslēgtajiem uzņēmuma privatizācijas līgumiem, kuros valsts apņēmās nodrošināt LG 20 gadus ekskluzīvas gāzapgādes tiesības, kā arī nodrošināt iespēju strādāt kā vertikāli integrētam un nesadalītam uzņēmumam.

Jau vēstīts, ka Saeima oktobra vidū pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro, pēdējo posmu, paredz sadalīt LG divos uzņēmumos.

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis paredz, ka vienā uzņēmumā būtu nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, bet otrā - sadales un tirdzniecības sistēmas operators.

Paredzēts, ka no LG neatkarīgs gāzes pārvades un uzglabāšanas operators tiks izveidots no 2017. gada 3. aprīļa, bet LG pilnībā sadalīt plānots līdz 2017. gada beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!