Šā gada aprīļa vidū Ekonomikas ministrijai (EM) tika uzdots izvērtēt iespēju atjaunot slepenu padomi investoru izvērtēšanai, tomēr padomes slepenības dēļ netiek atklāts pat tas, cik ilgā laikā šis uzdevums jāizpilda. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) portālam "Delfi" gan norāda - veidot īpašu institūciju, kas vērtētu privātā biznesa darījumu, būtu slikts signāls.
Padome investoru izvērtēšanai sāka darboties 2011. gadā, taču informācija par tās darbību ir pieticīga. Padome ir tik slepena, ka netiek atklāts ne tās pilnais nosaukums, ne sastāvs.
Pērnā gada rudenī raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka trīs gadu laikā pēc būtības padome nav izvērtējusi nevienu darījumu un īsti savu darbu tā arī nav sākusi.
Aprīļa vidū Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc valdības sēdes skaidroja, ka ir svarīgi saprast, vai šādas padomes atjaunošana ir nepieciešama, ņemot vērā iespējamos draudus.
EM tika uzdots izvērtēt, vai šāda padome nepieciešama vai arī valdība turpinās strādāt tāpat kā līdz šim – drošības iestādes Ministru kabinetā ziņo par konkrētiem projektiem.
Tā kā jautājums skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, informācija par to ir skopa.
Reizniece-Ozola portālam "Delfi" pauž viedokli, ka ieguldījumi privātajā biznesā nebūtu jāpārbauda īpašai padomei.
"Tas būtu ļoti slikts signāls, ja valdība veidotu īpašas institūcijas, kas vērtētu privāto uzņēmēju savstarpējās attiecības," viņa min. Vērtējot Latviju kā investoriem un uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi, jebkuras šādas papildu kontrolējošās institūcijas, kas grasītos vērtēt privātā sektora sadarbību, būtu tikai atbaidošas, skaidro ministre.
Viņa arī uzsver – drošības iestādes jau neatkarīgi no visa veic savu darbu, pārbaudot dažādus investīciju plānus, taču radīt atsevišķu veidojumu, kas mēģinātu iejaukties privātā sektora sadarbībā, nebūtu pareizi. "Tad ir jautājums, kādi ir kritēriji, cik tālu mēs viņu brīvību ierobežojam – ir brīvs tirgus un brīva preču un pakalpojumu kustība," saka Reizniece-Ozola.
Savukārt citi nosacījumi ir investoriem stratēģiski svarīgos objektos, kas ir valsts īpašums. "Piemēram, viens projekts, kur ļoti rūpīgi būs jāizvērtē iespējamie investori, ir AS "Latvijas gāze" sadalīšana, ja daļu, kas nodarbosies ar gāzes pārvadi un uzglabāšanu, neiegādāsies valsts un tiek piesaistīts cits investors," skaidro Reizniece-Ozola.
Ideju par padomes atjaunošanu atbalsta Drošības policija, kas portālam "Delfi" atgādināja par dienesta pārskatā teikto – riskus valsts ekonomiskajai drošībai var radīt ārvalstu investīciju projekti, kas tiek realizēti ar mērķi gūt ne tikai ekonomiskus labumus, bet arī nolūkā gūt politisku ietekmi, ko var izmantot citu valstu ģeopolitisko interešu realizācijai.
"Šā iemesla dēļ ir nepieciešams izvērtēt ārvalstu investīciju projektu, īpaši stratēģiski nozīmīgākajos tautsaimniecības sektoros, ietekmi gan uz ekonomisko situāciju, gan nacionālās drošības interesēm," skaidro Drošības policija.
Līdz ar to Drošības policijas vērtējumā padomes darbības atjaunošana ir atbalstāma. "Tajā būtu pārstāvētas dažādu nozaru institūcijas, kas spētu vispusīgi izvērtēt investīciju projektu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un nacionālās drošības interesēm," uzsver policijā.
Arī SAB direktors Jānis Maizītis iepriekš atzina, ka saistībā ar Krievijas uzņēmumu ieguldījumiem Latvijā pastāv zināmi riski.
Komentējot to, ka Krievijas finansējums nonāk Latvijai svarīgās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, tranzītbiznesā, Maizītis nenoliedza, ka tas rada daļējus riskus. "Bet ir arī otra medaļas puse – tie ir mūsu kaimiņi, ir jātirgojas," viņš teica, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kam ir, piemēram, enerģētiskā atkarība no Krievijas.
Pēc Maizīša teiktā, jārod optimāls risinājums, lai starp Latviju un Krieviju būtu ekonomiskā attīstība, tomēr zināmi riski tajā ir.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
