Straujākais pieaugums 2018. gadā sagaidāms apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Labvēlīgā situācijai ārējā vidē sekmēs stabilu pieaugumu ķīmiskajā rūpniecībā, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā, mašīnu un iekārtu ražošanā, kā arī transportlīdzekļu ražošanā. Tāpat, privātā patēriņa kāpuma ietekmē, turpinās stabili pieaugt arī mazumtirdzniecība un komercpakalpojumi. Augot budžeta izdevumiem, pieaugs arī sabiedrisko pakalpojumu sniegtie apjomi, lēš EM.

Pašlaik galvenie ekonomikas izaicinājumi saistāmi ar norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, un tas rada spiedienu uz algām, kā arī ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.

Iedzīvotāju līdzdalības līmenis un nodarbinātības līmenis pašlaik ir līdz šim vēsturiski augstākajos punktos – iedzīvotāju līdzdalības līmenis 2017. gada 3. ceturksnī bija 69,1 %, bet nodarbinātības līmenis – 63,3 %, kas jūtami pārsniedz pirmskrīzes periodā sasniegto. Nodarbinātības līmenis gada laikā pieauga par 1,8 procentpunktiem, savukārt iedzīvotāju līdzdalības līmenis par 0,7 procentpunktiem.

Līdz ar darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un piedāvājuma samazinājumu, strauji turpina kristies arī bezdarbs. Darba meklētāju skaits 2017. gada 3. ceturksnī saruka par 10,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, bet bezdarba līmenis – par vienu procentpunktu un bija 8,5 %. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars – divas piektdaļas no bezdarbnieku kopskaita –, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības – bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.

Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies arī 2018. gadā, kas varētu atspoguļoties nelielā nodarbināto skaita pieaugumā. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās. Līdz ar to, situācija ar darbaspēka pieejamību tuvākajā laikā kļūs vēl sarežģītāka, un tas atstās jūtamu ietekmi arī uz darba algu dinamiku un darbaspēka izmaksām. Sagaidāms, ka 2018. gadā vidējā bruto alga pārsniegs 1000 eiro (2017. gada 3. ceturksnī tā bija 925 eiro). Savukārt, bezdarba līmenis 2018. gadā varētu samazināties vidēji līdz 8 %.

Vienīgais ceļš, kā nodrošināt izaugsmi situācijā, kad darbaspēks sarūk, ir palielināt ekonomikas produktivitāti jeb, citiem vārdot sakot, veicināt ekonomikas transformāciju, norāda EM. Tāpēc nepieciešams sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas: eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības veicināšanas.

Kā uzsver EM, ilgtspējīga modeļa izveidošanā īpaši svarīga loma ir reformām izglītības sistēmā un darba tirgus pārkārtojumiem, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Ir jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī uz pieaugušo izglītības attīstību.

Viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem Latvijai ļāvusi sasniegt augstus rezultātus – Pasaules Bankas "Doing Business 2018" pētījumā. 190 valstu konkurencē Latvija ierindota 19. vietā. Savukārt, ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8. vietu. Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi un virzīties uz inovatīvas ekonomikas modeli. Tāpēc uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas tālākajam darbam esam definējuši piecus prioritāros rīcības virzienus – tiesiskuma stiprināšanu, uz klientu orientētas valsts pārvaldes attīstību, valsts pakalpojumu digitalizāciju, uzņēmējdarbības vides atvērtību un nodokļu sistēmas konkurētspējas celšanu.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Ekonomikas ministrija arī 2018. gadā turpinās veidot dialogu ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem sabiedrības pārstāvjiem. Tikai tādā veidā ilgtermiņa skatījumā ir iespējams nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi.

Vērtējot aizvadīto gadu, EM norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. 2017. gada trīs ceturkšņos IKP bija par 4,7 % lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. EM prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3 procenti.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1 %. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9 %. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5 procentiem.

Pēc samazinājuma iepriekšējos divos gados strauja izaugsme 2017. gadā bija vērojama investīcijās. 2017. gada trīs ceturkšņos tās pieauga par 18,5 %, tādējādi sekmējot arī būvniecības apjomu strauju pieaugumu par 18,6 procentiem.

Īpaši iepriecina spēcīgā izaugsme apstrādes rūpniecībā, ko veicina gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – ES un NVS valstīs. 2017. gada trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2016. gadā apstrādes rūpniecība pieauga par 8,5 %. Pieaugums bija vērojams visās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Visstraujāk pieauga mašīnbūves un elektrisko un optisko iekārtu ražošana. Strauji attīstījās arī ķīmiskā rūpniecība, nemetālisko minerālu ražošana un metālapstrāde. Tāpat noturīgs pieaugums bija vērojams lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas rūpniecībā un kokapstrādē.

2017. gada trīs ceturkšņos straujš pieaugums bija vērojams arī transportā un uzglabāšanā par 7,5 %, kura izaugsmē noteicošā loma bija augošajiem kravu autopārvadājumiem, kā arī pasažieru pieaugumam lidostā un jūras ostās. Tāpat strauji attīstījās pārējā rūpniecība - ieguves rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un ūdens apgāde - (kopējais pieaugums par 11%). Jūtams pieaugums bija vērojams arī informācijas un komunikācijas nozarē, kas minētajā periodā pieauga par 4,8 %, ko sekmēja straujš pieaugums datorprogrammēšanā un informācijas pakalpojumos. Sabiedriskie pakalpojumi pieauga par 5,1%. Nedaudz lēnāka izaugsme bija tirdzniecībā un izmitināšanā (par 3,9 %) un citos komercpakalpojumos (par 1,9). Savukārt, pievienotā vērtība lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā pieauga par vienu procentu.