"Ja Latvijas valdība nenovirzīsies no uzņemtā kursa, esmu pārliecināts, ka mēs sasniegsim to, ko mēs gribam, ka Latvijas zvejnieki atkal varēs zvejot sniega krabjus attiecīgajos ūdeņos. Galvenais ir turēt buru un nesākt pārdomāt ceļojuma laikā," sacīja Šmits.

Šmits teica, ka pats plašāk nevar komentēt notikumus saistībā ar Latvijas uzņēmējiem piederošo krabju zvejas kuģi "Senators", kas šā gada sākumā tika arestēts par šķietami nelicencētu sniega krabju zveju Norvēģijas ūdeņos, jo tā ir sensitīva informācija. "Neko daudz šobrīd nevaru teikt, jo visi jautājumi saistībā ar šo lietu tiek skatīti slēgtajās valdības sēdēs. Esmu piedalījies vairākās sēdēs un apņēmies neko komentēt, savu solījumu pildu. Šajā stadijā mēs esam pilnībā apmierināti ar to, kā valdība strādā," sacīja Šmits.

Viņš piebilda, ka "Senatoram" atšķirībā no pārējiem septiņiem Latvijas zvejas kuģiem, kuri arī cietuši saistībā ar situāciju Svalbāras arhipelāga ūdeņos, ir uzlikts arests jeb soda nauda, līdz ar to "Senatora" gadījums ir publiskajā telpā plašāk pieminētais precedents. Pēc Šmita teiktā, zvejas strīda risinājums varētu prasīt gadus. "Skaidrs, ka tas process var būt garš, tie var būt pāris gadi, kamēr šis jautājums atrisināsies. Jautājums var atrisināties arī ātrāk, bet mēs rēķināmies ar maksimālo laiku," sacīja Šmits.

Šmits pauda pārliecību, ka gala rezultātā izdosies pierādīt to, ka taisnība ir Latvijas zvejnieku pusē. "Visi šie zvejnieki patlaban ir pakārtojušies tādam kā izdzīvošanas, gaidīšanas režīmam. Neviens nekur neiet prom, jo cīņa tiks izkarota līdz galam. Esmu pārliecināts, ka beigās mēs zvejosim šajos ūdeņos," sacīja Šmits.

Viņš arī pastāstīja, ka zvejas kuģu dīkstāve pie Norvēģijas krastiem Latvijas zvejniekiem radījusi kopumā tuvu pie 200 miljoniem eiro lielus zaudējumus un neiegūto peļņu. "Skaidrs, ka, sākot biznesu, esi rēķinājies ar noteiktu peļņu un apgrozījumu, esi noslēdzis līgumus ar piegādātājiem. Tie cipari, ja mēs ņemam visu apjomu, ko var piestādīt, ir ļoti lieli, tie ir tuvu 200 miljoniem eiro," sacīja Šmits.

Jau ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš iepriekš sacīja, ka Norvēģija izvirza kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, jo sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi saskaņā ar 1920. gadā Parīzē noslēgto starptautisko līgumu, atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Latvija kopš 2014. gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.