Deputāts bažījas, ka pavisam nesenā pagātnē jau piedzīvota ekonomiskā krīze, un šobrīd valdības un Finanšu ministrijas (FM) rīcība rada draudus to piedzīvot atkal. Viņš skaidroja, ka brīdī, kad ekonomika silst, valdībai nepieciešams pēc iespējas vairāk ierobežot tās izdevumus, proti, nevajag karsēt ekonomiku vairāk, bet uzkrāt naudu tā, lai nedienās būtu uzkrājums un nerastos liels deficīts.

"Šobrīd tas, kas notiek valdībā un FM, iet pilnīgi pretējā un absolūti nepareizā virzienā, jo jēdziens "paplašināt fiskālo telpu" nozīmē izdot naudu, un šī ir neesoša nauda. Šāda rīcība visiem var maksāt ļoti dārgi. Valdība, palielinot savus izdevumus, tālāk stimulē ekonomiku, un, ja mums jau ir darbaspēka grūtības, tas nozīmē algas kāps straujāk par produktivitāti, līdz ar to uzņēmēji nevarēs atļauties šādas algas maksāt," uzsvēra Kariņš.

Partijas domes priekšsēdētājs norādīja, ka šobrīd nav īstais laiks, kad ar vēzienu būtu jāmeklē kā vēl vairāk palielināt valdības izdevumus, tieši pretēji, valdībai jābūt atbildīgai un tādai, kas nepārkarsē ekonomiku, bet gan uzkrāj līdzekļus, lai tie būtu tad, kad ekonomika atkal piedzīvotu lejupslīdi.

Kariņš pauda, ka šāda rīcība saistīta ar "valdības nekompetenci un tuvredzību", sakot, ka viens no iemesliem šādai rīcībai varētu būt gaidāmās Saeimas vēlēšanas. "Es domāju, ka ministri nav muļķi, bet es to sauktu par nekompetenci. Tas tiek darīts cerībā, ka, palielinot izdevumus, viņi uzlabos savas personīgās izredzes tikt ievēlētiem nākamajās vēlēšanās. Tomēr tas ir tuvredzīgs iemesls, kā rezultātā cietīs visi, un tā ir bezatbildīga politika," pārliecināts "Vienotības" domes priekšsēdētājs.

Deputāts pauda cerību, ka septembra beigās viņam izdosies sasaukt "Vienotības" domi, lai runātu par valsts attīstību ilgākā termiņā. "Esmu pārliecināts, ka mums kā politiķiem, tieši "Vienotības" politiķiem, ir zināma atbildība, jo ļoti labi apzināmies šos riskus, un mums ir jānobremzē šī tieksme izdot naudu, ko valdība bezatbildīgi šobrīd dara," apņēmību pauda Kariņš.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šonedēļ aiz slēgtām durvīm vienojās nākamā gada budžetā piešķirt papildus finansējumu veselības nozarei un ceļiem, kā arī paredzēti līdzekļi sociālo iemaksu un minimālās algas kāpuma nodrošināšanai.

Valdība pieņēma zināšanai indikatīvo fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības budžetā 2018.gadā - 63,2 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā tas būs negatīvs - mīnus 42 miljonu eiro apmērā un 2020.gadā atkal pozitīvs - 107,3 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā prognozēto negatīvo fiskālo telpu 2019.gadā, valdība šonedēļ atbalstīja priekšlikumu 2019.gadā neveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, palielināt minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valsts kapitālsabiedrībām 2019.gadā par 2018.gada pārskata gadu, to nosakot 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, tādējādi budžets 2019.gadā papildu iegūs 1,8 miljonus. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums fiskālās telpas palielināšanai novirzīt ieņēmumus no soda naudas, kas iekasēti pēc fotoradaros konstatētiem ceļu satiksmes pārkāpumiem.