Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, jau tagad būtu skaidri jāpasaka, ka naudas, ko dalīt, nākamā gada budžetā nav.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) un finanšu ministru Jāni Reiru (V), Rimšēvičs žurnālistiem atzina, ka nākamā gada budžets ir jāveido ar lielu atbildību un valdībai ir jābūt piesardzīgai ar tā veidošanu.
"Ir skaidri jāpasaka, ka naudas, ko dalīt, nav," teica Rimšēvičs.
Viņš atgādināja, ka Latvija turpina dzīvot uz parāda un ārējais parāds pēdējos gadus ir tikai palielinājies. Tā vietā, lai Latvija dzīvotu no saviem līdzekļiem, tā turpina aizņemties un dzīvot pāri tam līdzekļu apjomam, ko pati nopelna. Savukārt tas nākotnē atkal var novest pie ekonomiskās krīzes un vajadzības aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem.
Arī Reirs atzina, ka pašreizējā ekonomiskajā un politiskajā situācijā pie budžeta veidošanas ir jāķeras ar lielu piesardzību un uzmanību. Tiklīdz kāds priekšlikums tiks atbalstīts, to Finanšu ministrija arī uzreiz rosinās apstiprināt valdībā ar normatīvo aktu, informēja ministrs.
Ceturtdien tikšanās laikā amatpersonas bijušas vienisprātis, ka darba grupai, kas strādā pie nākamā gada budžeta priekšlikumiem, ir jāturpina savs darbs, informēja Straujuma. Vienīgās izmaiņas varētu skart tās vadību - tā būtu jānomaina. Straujuma paskaidroja, ka pašreizējā vadītāja - Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Pētera Vilka - vietā plānots iecelt Finanšu ministrijas valsts sekretāri Baibu Bāni. "Finanšu ministrija vairāk pārzina budžetu," piebilda Straujuma.
Valdība otrdien atbalstīja makroekonomisko rāmi nākamā gada budžeta veidošanai. 2016.gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā. Vidējā inflācija prognozēta 2% apmērā.
Balstoties šajos rādītājos, nākamā gada vidējā termiņa budžets ir apstiprināts ar 100 miljonu deficītu. Līdz ar to Ministru kabinetam ir uzdevums rast līdzekļus papildu ieņēmumos vai pārskatīt programmas 100 miljonu eiro apmērā, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi mīnus 1%.
Finanšu ministrijas (FM) paziņojumā medijiem teikts, ka nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija ir prognozēts 1,4% apmērā no IKP. Tas par 96,8 miljoniem eiro pārsniedz pieļaujamo deficīta līmeni, kas ir 1%. Tādējādi valdībai ir nepieciešams diskutēt un lemt par īstenojamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka budžeta deficīts nepārsniedz 1% no IKP. Visām ministrijām nepieciešams izprotoši izvērtēt savus pieprasījumus, ņemot vērā gan ekonomikas attīstības tempu, gan valdības prioritātes, norāda FM.
FM brīdina, ka, pārkāpjot 1% deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Turpmākajos trīs gados vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams šāds deficīts - 2016. un 2017.gadā 1% no IKP un 2018.gadā 0,8% no IKP apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
