Otrdien, 9. maijā, Ministru kabinets (MK) aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam.
Pagājušajā nedēļā MK pēc ilgām sarunām vēl nenoslēdza diskusijas par nodokļu reformas pamatnostādnēm, lai iegūtu visu koalīcijas partiju atbalstu.
Iepriekšējās sēdes noslēgumā valdība konceptuāli vienojās par virkni pamatnostādnēs iekļautu jautājumu, taču otrdien ministri turpinās spriest par partiju "Vienotība" satraukušajām tēmām: par finansējumu veselības nozarei, par valsts parādu un par jauno politikas iniciatīvu likteni.
Jau iepriekš partija "Vienotība" vērsa uzmanību, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātājās pamatnostādnēs nav ietverti risinājumi ne finansējuma nodrošināšanai veselības aprūpes sistēmai, ne sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai un sociālā budžeta stabilitātei, kā arī pastāvīga finansējuma nodrošināšanai valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.
Tāpat dokumentā nav atrodams atbalsts virzībai uz vispārējās un augstākās izglītības konkurētspēju, norādīja partijā. Līdz ar to, kā skaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), partijas ministriem nav mandāts balsot par pamatnostādnēm, līdz nav saņemtas atbildes uz "Vienotību" interesējošajiem jautājumiem.
Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka līdz 19. jūnijam Saeimā varētu tikt iesniegti visi ar nodokļu reformu saistītie likumprojekti.
Jau jūnija beigās Saeima ārkārtas sēdē varētu lemt par likumprojektiem pirmajā lasījumā, savukārt jūlija vidū – otrajā lasījumā.
Vēstīts, ka aprīlī FM saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem nodeva nodokļu reformas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu.
Pamatnostādnes nav publiski pieejamas, taču zināms, ka tās paredz samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% līdz 20%, ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.
Tāpat paredzēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (2020. gadā pensionāriem līdz 300 eiro), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras apkopotā informācija.
Kā iepriekš informēja FM, reformai ir vairāki pamatmērķi: valsts konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana, nevienlīdzības mazināšana un palielināt nodokļu ieņēmums līdz vienai trešdaļai no IKP apmēra.
Vairāk par plānoto reformu var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
