Novembrī augusi Krievijas nozīme Latvijas eksportā  (16)

Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 6,7% samazinājās eksportēto preču vērtība, savukārt importā šis rādītājs saruka par 9%. Eksporta īpatsvars ārējās tirdzniecības bilancē pieauga līdz 47,1% no oktobrī fiksētajiem 46,5%. Tādējādi samazinājās arī ārējās tirdzniecības bilances deficīts - līdz 111,9 miljoniem eiro.

Uz Krieviju vesto preču īpatsvars 2013. gada novembrī palielinājās līdz 14,1%. Vēl oktobrī šajā austrumu kaimiņvalstī nonāca 11,9% Latvijas eksporta. Viskrasāk šajā virzienā auga pārtikas ražojumu eksports - par 14,4 miljoniem eiro jeb 27,8% - un satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports - par 1,6 miljoniem eiro jeb 47,2%.

Kopumā pārtikas rūpniecības ražojumu eksports novembrī bijis par 15,7 miljoniem eiro jeb 15,6% lielāks nekā oktobrī, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājies par 12,1miljonu eiro jeb 8,8%. Savukārt augu valsts produktu eksports krities par 39,8 miljoniem eiro jeb 43,6% un minerālproduktu eksports samazinājies par 16,4 miljoniem eiro jeb 17,6%.

Turpretim importā viskrasākais pieaugums bijis optisko ierīču un aparatūras segmentā - par 4m6 miljoniem eiro jeb 24%. Lielākais kritums bijis minerālproduktu importam - tas samazinājies par 27,2 miljoniem eiro jeb 14,5%. Arī satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports krities par 20,5 miljoniem eiro jeb 25,5%.

Lielākā daļa no Latvijas eksportēto preču nonāk Eiropas Savienības valstīs - 69,1%. UZ NVS valstīm tiek vesti 19% preču. Lietuvā nonāk 17,5% no Latvijas eksporta kopapjoma, Krievijā - 14,1%, bet Igaunijā - 11,9%.
Savukārt 2013. gada novembrī salīdzinājumā ar to pašu mēnesi 2012. gadā eksporta vērtība ir sarukusi par 7,7 %, savukārt importā samazinājums mērāms 9,2%.

Gada laikā viskrasākais pieaugums vērojams dzērienu eksportā - par 37,7%, savukārt straujākais eksporta kritums bijis graudaugu segmentā - par 71,5%.Vienīga produktu grupa, kuras imports ir gada laikā pieaudzis; tās kāpums bijis par 5,5%.