Eiropas Komisija (EK), kura Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vārdā veic diskusijas ar Krieviju, ir apstiprinājusi, ka tā turpinās izmantot visus tās rīcībā esošos rīkus, lai risinātu jautājumu par dzīvu cūku kravu importa atsākšanu uz Krieviju, informēja Zemkopības minsitrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece.
"Līdz brīdim, kamēr Krievija nav pilntiesīga Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, EK sarunās ar Krieviju izmantos esošos instrumentus. Rīt, 24.aprīlī, paredzēta EK veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta direktora vietnieka Ladislava Miko tikšanās ar Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības Federālā dienesta vadītāju Sergeju Dankvertu, kur tiks risināts šis jautājums," sacīja Muceniece.
Viņa arī norādīja, ka ZM sagatavojusi grozījumus noteikumos, lai izlīdzinātu atbalsta intensitāti cūku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai.
"Lai nodrošinātu ģenētiski augstvērtīgu sivēnmāšu saglabāšanu ganāmpulkos un mazinātu Krievijas noteiktā importa aizlieguma ietekmi, sagatavojām grozījumus likumdošanā. Šķirnes saimniecībām atbalsta intensitāte plānots samazināt no 90% līdz 25%. Savukārt pārējos ganāmpulkos atbalsta intensitāte ir palielināta no 10% līdz 25%. Pēc grozījumu apstiprināšanas valsts atbalstu saņems 25% no katrā ganāmpulkā esošām vaislas sivēnmātēm," norādīja ZM pārstāve.
Viņa arī atzina, ka ar kompensācijām cūku audzētājiem nevajadzētu rēķināties.
"Līdz šim eksporta kompensācijas cūkgaļas sektorā bija paredzētas tikai atsevišķiem cūkgaļas izstrādājumiem - sālītai, žāvētai vai kūpinātai gaļai, desām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem un gataviem izstrādājumiem vai konserviem. Šī gada 19.aprīlī EK, norādot, ka pašreiz cūkgaļas tirgū ir rekordaugstas cenas, nolēma šiem pārstrādātajiem cūkgaļas produktiem eksporta kompensācijas pārtraukt. Latvija gan šādu EK lēmumu neatbalstīja," sacīja Muceniece.
Kā norādīja ZM pārstāve, ministrija turpinās sekot līdzi norisēm nozarē un tirgū un nepieciešamības gadījumā aicinās EK īstenot ES mēroga tirgus regulēšanas pasākumus.
"Papildus ministrija plāno informēt cūkkopības nozares pārstāvjus par dzīvo cūku un cūkgaļas iespējamiem papildus noieta tirgiem un tirdzniecības sadarbības iespējām gan ES iekšienē, gan trešajās valstīs. Patlaban ražotāji arī meklē iespējamos noieta tirgus, kā arī pārorientējas no dzīvu cūku uz svaigas gaļas pārdošanu un eksportu," norādīja Muceniece.
Rīt, 24.aprīlī, ZM speciālisti piedalīsies Latvijas-Krievijas lauksaimniecības konsultatīvajā darba grupā Maskavā, kur citu jautājumu starpā plānots pārrunāt arī aizlieguma atcelšanu dzīvu cūku eksportam uz Krieviju.
Kā ziņots, no 20.marta Krievija ieviesusi dzīvu mājlopu importa aizliegumu no 27 ES dalībvalstīm, lēmumu pamatojot ar infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatību Eiropā. Latvijā aizliegums attiecas uz 22 cūku fermām, lai gan nevienā no tām nav konstatēts minētais vīruss.
Tikmēr Latvijas cūku audzētāji divu nedēļu laikā kopš Krievijas lēmuma paši atrada citus noieta tirgus, turklāt nerēķinoties ar eksporta kompensācijām, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide.
"Lai gan ļoti strauji, tomēr pārorientēšanās jau ir notikusi. Paši saviem spēkiem un sakariem panācām, ka cūkas tiek realizētas tepat Eiropas tirgū, galvenokārt Lietuvā. Tāpat cūkas kaujam vairāk Latvijā un gaļu pārdodam pārstrādātājiem, kā arī nedaudz sūtam uz Igauniju, un arī Polija pērk gan dzīvās cūkas, gan gaļu," sacīja Veide.
Saskaņā ar ZM datiem 2011.gadā 77% no kopējā Latvijas dzīvo cūku eksporta bija eksports uz Krieviju. 2011.gadā dzīvās cūkas bija ceturtā nozīmīgākā uz Krieviju eksportējamo produktu grupa jeb 5% no kopējās eksporta vērtības. Kopš 2008.gada dzīvo cūku eksports pieauga piecas reizes - no 3300 tonnām 2008.gadā līdz 16 300 tonnām 2011.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
