EK varētu pastiprināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru pret Franciju, Itāliju un Horvātiju

EK šā gada 25.februārī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis mudināja veikt strukturālas reformas un turpināt konsolidēt savas valsts finanses. Tas atbilst pieejai, kuru 2014.gada novembrī izklāstīja jaunā Eiropas komisāru kolēģija un kura ir centrālais punkts gada izaugsmes pētījumā par 2015.gadu - atjaunots uzsvars uz investīcijām, strukturālajām reformām un fiskālo atbildību.

Kopumā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrai ir sešas kategorijas, no kurām pirmā kategorija paredz, ka konkrētajā valstī nepastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Otrā kategorija paredz, ka valstī ir nelīdzsvarotība, kam nepieciešama politiskā rīcība un uzraudzība. Trešajā kategorijā ir valstis, kurās pastāv nelīdzsvarotība, kam nepieciešama izlēmīga politiskā rīcība un uzraudzība, ceturtajā - valstis, kurās pastāv nelīdzsvarotība, kam nepieciešama izlēmīga politiskā rīcība un īpaša uzraudzība, piektajā - valstis, kurās ir pārmērīga nelīdzsvarotība, kam nepieciešama izlēmīga politiskā rīcība un īpaša uzraudzība, savukārt sestā kategorija, kas iepriekš netika piemērota nevienai valstij, paredz piemērot pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras.

No 16 valstīm, kurās pērn novembrī tika konstatēta makroekonomikas nelīdzsvarotība, EK pastiprināja procedūru attiecībā uz trim valstīm - Francijai un Bulgārijai tika piešķirta piektā kategorija, bet Vācijai - trešā. EK uzsāka makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru attiecībā uz divām valstīm - Portugāli un Rumāniju, bet attiecībā uz Slovēniju EK pazemināja procedūras pakāpi. Pārējo desmit valstu statusā nekādus izmaiņu nebija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka maija vidū EK varētu lemt par Francijas, Itālijas un Horvātijas iekļaušanu sestajā kategorijā, kas nozīmē, ka šīm valstīm būs jāizstrādā un jāiesniedz EK konkrēts rīcības plāns.

Attiecībā uz Franciju EK iepriekš konstatēja, ka šajā valstī pastāv pārmērīga makroekonomikas nestabilitāte, kam nepieciešama izlēmīga politiskā rīcība un īpaša uzraudzība. Francijā ir ievērojami palielinājušies riski, kas izriet no izmaksu un ārpusizmaksu konkurētspējas pasliktināšanās un augstajām un vēl pieaugošajām Francijas parādsaistībām, jo īpaši attiecībā uz valsts parādu. EK Francijai ieteica samazināt risku saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz Francijas ekonomiku un, ņemot vērā valsts lielumu, attiecīgi arī negatīvu ietekmi uz ekonomikas un monetāro savienību, ir īpaši būtiska.

Savukārt Horvātijā pastāv pārmērīga makroekonomikas nestabilitāte, kam nepieciešama izlēmīga politiskā rīcība un īpaša uzraudzība. Ņemot vērā Horvātijas vājo izaugsmi, novēloto uzņēmumu pārstrukturēšanu un sliktos nodarbinātības rādītājus, ir būtiski palielinājušies riski, kas saistīti ar vājo konkurētspēju, lielām ārējām saistībām un pieaugošo valsts parādu apvienojumā ar vājo valsts sektora pārvaldi.

Arī Itālijā pastāv pārmērīga makroekonomikas nestabilitāte, kam nepieciešama izlēmīga politiskā rīcība un īpaša uzraudzība. EK Itālijai iesaka samazināt risku saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz Itālijas ekonomiku un, ņemot vērā valsts lielumu, attiecīgi arī negatīvu ietekmi uz ekonomikas un monetāro savienību, ir īpaši būtiska.

Pērn novembrī makroekonomikas nelīdzsvarotība tika konstatēta 16 ES dalībvalstīs - Beļģijā, Bulgārijā, Vācijā, Īrijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungarijā, Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē.