Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri Eiropadomes sēdē 12.maijā spriedīs par situāciju Ukrainā, kā arī par ES reakciju uz šiem notikumiem, pavēstīja ES augstās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones preses sekretāre Maija Kosjančiča.
"Sagatavošanas darbi attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem [attiecībā uz Krieviju], kā jūs zināt, turpinās," preses brīfingā ceturtdien Briselē sacīja amatpersona.
Atbildot uz jautājumu, Kosjančiča precizēja, ka, šādi izsakoties, domājusi jau attiecībā uz Krievijas pilsoņiem noteikto sankciju piemērošanu, kuras plānots paplašināt.
Vienlaikus notiek darbs pie tā dēvētā trešā posma ekonomiskajām sankcijām, paskaidroja amatpersona.
Viņa arī sacīja, ka attiecībā uz šīm sankcijām nevar sniegt papildu informāciju, jo turpinās darbs ekspertu līmenī.
Šī darba ietvaros notiek konsultācijas ar ES institūcijām un ES dalībvalstīm. Šajā jomā tiek atbalstīti kontakti arī ar trešajām pusēm - ES partneriem, sacīja Kosjančiča.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nebija darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpināja turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
