Foto: LETA

Kompensāciju apjoms par īpašumiem, kas nepieciešami ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektam, var veidot līdz pat 130 miljoniem eiro, svētdien vēsta raidījums "LNT Ziņu TOP 10".

Satiksmes ministrija (SM) norādījusi, ka šī ir maksimālā summa, kas vēl tikšot precizēta, kad būs zināms trases novietojums un tehniskie risinājumi. Taču summa, visticamāk, būšot zemāka, jo daļa trases tiek plānota pa valsts un pašvaldības īpašumiem, ziņo raidījums.

"Rail Baltica" gadījumā runa ir par tūkstošiem īpašumu - 300 metru zonā ap dzelzceļu atrodas 2000 īpašumu. Lielākā daļa no tiem ir mājsaimniecības, bet aptuveni piekto daļu veido uzņēmumi. Projekta īstenotāji gan cer skarto īpašumu skaitu vēl samazināt.

"Skatāmies, kā to var izdarīt vislabāk. Tā, lai tas skartu pēc iespējas mazāk īpašumu, neaizskaru būtiskas dabas vērtības un būtu nozīmīgi Latvijas ekonomikai," radījumam skaidrojis "RB Latvija" eksperts Neils Balgalis.

Precīza "Rail Baltica" trases atrašanās vieta būs zināma šī gada beigās. Tad arī būšot skaidrs, kurus īpašumus vajag atsavināt. Likums paredz, ka jākompensē atsavinātā īpašuma tirgus vērtība un pārējie izdevumi, kas radušies atsavināšanas rezultātā.

Īpašumu vērtēšanu veiks SM komisija, kas piesaistīs nekustamā īpašuma vērtētājus. Savukārt īpašumu saimnieki varēs nolīgt savus vērtētājus. Beigu beigās valstij un īpašniekiem būs jāvienojas par kompromisu. Ja to neizdosies izdarīt, tad ar Saeimas lēmumu īpašumus var atsavināt arī piespiedu kārtā, norāda raidījums.

Tomēr, ka norāda raidījums, joprojām nav atbildēts jautājums, vai kompensācija pienāktos arī tiem, kuru īpašumi neatradīsies tieši uz trases, bet tuvu tai.

Likums neparedz kompensāciju izmaksāšanu par netiešajiem zaudējumiem. Advokātu biroja "Borenius" advokāts, Latvijas Universitātes lektors Lauris Liepa raidījumam norādījis, ka līdz šim nav bijuši gadījumi, kad būtu kompensēti zaudējumi, ko radījusi  valstiski nozīmīga objekta izbūve netālu no kāda īpašuma, taču tas nenozīmē, ka šādu kompensāciju izmaksa nebūtu iespējama. Pastāvot iespēja atsaukties uz vispārēju principu, ka katrs kaitējums, kurš ir pierādāms, būtu jāatlīdzina tam, kurš ir vainojams pie šī kaitējuma nodarīšanas, paudis Liepa. SM tikmēr norāda, ka katrs gadījumus būšot jāvērtē individuāli.

"Skarto iedzīvotāju skaits ir vairāki tūkstoši, un arī gluži loģiski, ka viņi vēršas ar iesniegumiem valsts institūcijām, katrs paužot savu rūpi, sāpi, ieteikumus, pretenzijas," raidījumam pastāstījis Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!