'Liepājas metalurgs' atkal aptur ražošanu un atlaiž darbiniekus (plkst.15.18)  (182)

Uzņēmuma valde ir apstiprinājusi pasākumu plānu ražošanas izmaksu optimizācijai par 3,7 miljoniem latu un administrācijas izmaksu optimizācijai par 0,5 miljoniem latu, kā arī ir samazinātas sponsorēšanas izmaksas par 0,5 miljoniem latu.

Šī gada aprīļa mēnesī tiek samazinātas vakantās štata vietas un tiek lauztas darba attiecības ar darbiniekiem uz savstarpējās vienošanās pamata, kas kopumā veido 80 štata vietas un papildus dos 49 600 latu ikmēneša izmaksu ekonomiju.

Ikmēneša darba algas fonds, ieskaitot darba devēja sociālo nodokli, sākot ar aprīļa mēnesi ir samazināts par 113 000 latiem, kas ir līdzvērtīgi 188 cilvēku vidējai darba algai akciju sabiedrībā "Liepājas metalurgs", ieskaitot darba devēja sociālo nodokli.

Vēl uz doto brīdi notiek plānošana un apspriešana par 229 štata vietu samazināšanu.

Sakarā ar situāciju Eiropas metalurģijas tirgū un apgrozāmo līdzekļu trūkumu no 19.aprīļa "Liepājas metalurgs" pamatražotnes ir apturētas. Darbinieki šajā laikā apkalpojot un remontējot ražošanas iekārtas.

"Liepājas metalurgs" arī vērsies Valsts kasē un Finanšu ministrijas ar lūgumu nodrošināt aizdevumu pamatsummas atmaksu 6 128 456 eiro (4,3 miljoni latu) apmērā bankai "UniCredit S.p.A". Kā arī uzņēmums paudis apņemšanos veikt visas darbības ar mērķi rast iespēju samaksāt aizdevuma procentu maksājumu, par kopējo summu 1 855 867 eiro (1,3 miljoni latu).

Savukārt valdība otrdien atbalstīja augsta līmeņa darba grupas izveidi, lai no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinētu nepieciešamos pasākumus LM situācijas risināšanai un izstrādātu risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā, informē Ekonomikas ministrija.

Šobrīd uzņēmumā izveidojusies sarežģīta finanšu situācija un, akcionāriem nespējot vienoties par nepieciešamajiem ieguldījumiem un pasākumiem uzņēmuma stabilizācijai, pastāv risks, ka LM var strauji samazināt darbības apjomus, kas radītu negatīvas sociālekonomiskās sekas uz Liepājas pilsētu un reģionu, kā arī Latvijas ekonomiku kopumā.

Ministru prezidenta uzdevumā vadības grupu vadīs ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un tajā darbosies finanšu ministrs Andris Vilks (V), labklājības ministre Ilze Viņķele (V), Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) un Ministru prezidenta padomniece Sandra Bukane.

LM ir jau paziņojis par darbinieku skaita samazināšanas pasākumiem, kas varētu ietekmēt arī saistītos uzņēmumus un kopējo nodarbinātības situāciju Liepājā. Tāpēc izveidota vadības grupa, lai nodrošinātu operatīvu visu iesaistīto institūciju sadarbību, informācijas koordināciju un rīcību starp valsts un pašvaldības iestādēm, strādājot pie jautājumiem, kas saistīti ar situāciju LM, skaidro Ekonomikas ministrija.

Ministrija arī atgādina, ka tikai pēc iepriekš izvirzīto prasību izpildes un darbības stratēģijas plāna iesniegšanas kreditoru klubam, tiks lemts par turpmāk veicamajām darbībām, kreditoru klubam paturot tiesības izvirzīt jaunus nosacījumus atbalsta sniegšanai.

Āboliņš pēc sēdes arī pauda neizpratni par LM akcionāru darbību, kas šķiet nereti esot pretrunā ar valdības uzstādījumiem, lai uzņēmums vispār saņemtu kādu valsts atbalstu. Piemēram, 12.aprīli uzņēmums esot veicis daudzmiljonu maksājumu, kas pretēji Valsts kases rekomendācijai pārskaitīts kreditoram, kas "nepārstāv tā saukto "kreditoru klubu"". Kam maksājums pārskaitīts, Āboliņš gan neatklāja.

Jau ziņots, ka lai valdība iesaistītos grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" glābšanā, tā akcionāriem pašiem būs kompānijā jāiegulda 25 miljoni latu, žurnālistiem apliecināja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Kopumā, lai valdība iesaistītos LM glābšanā, uzņēmumam būs jānodrošina piecas darbības - akcionāriem jāpiedalās ar saviem līdzekļiem, uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi Baltijā, kas nodrošinātu zemākas iepirkumu cenas, uzņēmumam pašam jāveic nākamais maksājums Itālijas bankai "UniCredit S.p.A. 1,2 miljonu latu apmērā.

Tāpat LM jāapstiprina pa jaunam uzņēmuma valde un beidzot jāizstrādā dzīvotspējīgs biznesa plāns.

Jau ziņots, ka aprīlis "Liepājas metalurgs" turpmākajai pastāvēšanai būs izšķirošs mēnesis, LNT raidījumam " 900 sekundes" iepriekš atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.

LM iepriekš apstiprināja faktu, ka uzņēmumā tiek plānots samazināt strādājošo skaitu par 8 - 10%. Kompānija arī atklāj, ka šī gada pirmajā ceturksnī tērauda ražošanu organizējusi ar 73% noslodzi un velmējumu ražošanu ar 75% noslodzi, bet 2013.gada aprīlī tēraudu un velmējumus plānots ražot tikai ar 30% jaudu.

Kā ziņots, investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm pilsētām aprīļa sākumā devās uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.

LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).