Baltkrievijas partneri patlaban negatavojas savu kravu pārorientācijai no Latvijas uz Krievijas ostām, vienlaikus tiek izvērtēts Maskavas transportēšanas nosacījumu piedāvājums, jo Minska par šiem pakalpojumiem nav gatava pārmaksāt, norādīja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
Kā ziņots, pirms mēneša Baltkrievijas vadītāji pirmo reizi publiski izteicās par to, ka Minska ir gatava daļu kravu pārorientēt no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām. Savukārt otrdien, 4.decembrī, pēc sarunām ar Krievijas Kaļiņingradas apgabala gubernatoru Nikolaju Cukanovu Baltkrievijas premjerministrs Mihails Mjasņikovičs pavēstīja, ka Baltkrievija saņēmusi "interesantus piedāvājumus" savu jūras kravu tranzīta pārorientēšanai no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām.
Maldups skaidroja, ka viena lieta ir tā, ko augstākās Baltkrievijas un Krievijas amatpersonas apspriež politiskā līmenī, taču svarīgi ir nosacījumi, kādus Baltkrievija sagaida. "Šaubos, vai Baltkrievija ir gatava īpaši pārmaksāt. Minska sagaida no Krievijas lielu pretimnākšanu un atvieglojumus. Jautājums, vai Krievija būs tik ļoti gatava nākt pretī," uzsvēra Maldups.
"Tā baltkrievu kravu plūsma, kāda tā ir tagad, ir nostabilizējusies Latvijā pēdējo 10-15 gadu laikā. Katra krava ir atradusi taisnāko un izdevīgāko maršrutu, un tā vienkārši tās pārorientēt nav iespējams," uzsver Maldups.
Kopējais Baltkrievijas pārstāvju noskaņojums esot rēķināt, kur kravas vest. "Šaubos, ka nākamgad kāda daļa baltkrievu kravu aizies no Latvijas ostām," uzsver ministrijas pārstāvis. Viņš piebilda, ka kravu pārorientēšana nav Latvijas un Baltkrievijas divpusējo attiecību jautājums, tās ir Krievijas intereses attīstīt savas ostas un piesaistīt arī partneru kravas.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Gurjānovs forumā "Baltijas reģions 2012", skaidrojot nesen izveidotās Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas muitas ūnijas un vienotās ekonomiskās telpas pastāvēšanas situāciju, uzsvēra, ka Baltkrievijai ir būtiski attīstīt tirdzniecības sakarus ar ūnijā ietilpstošām valstīm, arī Krieviju, un pēc ūnijas izveides savstarpējās tirdzniecības apjomi esot pieauguši par 40%. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka muitas ūnijas izveide sniedz jaunas priekšrocības arī trešajām valstīm, kā Latvijai, jo vienlaikus tiek dota piekļuve trīs valstu tirgiem, jo nav robežas uz ūnijas valstu iekšējām robežām.
Gurjānovs skaidroja, ka pēc Krievijas iestājas Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ūnija pakāpeniski pārņem šīs organizācijas noteiktos principus un tas nozīmē, ka ūnija virzās uz tirdzniecības liberalizāciju un robežu mazināšanu. Gurjānovs norādīja, ka arī Minska turpina sarunas par iestāju PTO un turpmāk šo darbu aktivizēs, tāpēc nebūtu slikti, ja arī Latvijas uzņēmēju vide šo ieceri atbalstītu, skaidroja amatpersona, gan atzīstot, ka lēmumu pieņems Briselē, kur gan vajadzētu mazāk runāt par politiku. Arī Kazahstāna strauji virzoties, lai iestātos PTO, un Minska nevēloties palikt aiz borta un ir gatava mainīties un pilnveidoties, lai atbilstu PTO prasībām. Viņš arī atzina, ka ir jāpilnveido procedūras uz Baltkrievijas robežas, jo problēmas joprojām pastāv.
Jau ziņots, ka no 6. līdz 9.decembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltkrievijas 9.nacionālā izstāde Latvijā, kurā piedalīsies vairāk nekā 250 Baltkrievijas uzņēmumi un organizācijas, informēja Baltkrievijas vēstniecībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
