Stereotipi par mātes un tēva lomu: realitāte bieži apgāž visus iedomu tēlus
Foto: Shutterstock

Kad notiek jūtu ķīmija un divi cilvēki – vīrietis un sieviete nolemj radīt savu mīlestības augli, sākas sapņa ceļojums par to, kā tas būs, kad ģimenē ienāks mazulis. Katrs no pāra sapņo savus sapņus, lolo savas ilūzijas, bet ir arī kopīgās fantāzijas. Un vēl papildus sāk sapņot arī pāra vecāki, vecvecāki, krustmātes, katrs pie sevis izfantazējot to nākotnes ainu, kāda tiks radīta tad, kad bērniņš būs ieradies pasaulē.

Par tipiskākajiem stereotipiem, kas tiek sagaidīts no sievietes kā mātes un vīrieša kā tēva, ko mēs fantazējam par mazuli, un kāda patiesībā var būt realitāte, portāla "Cālis" un veselības centra "Vivendi" kopīgo veidotās Vecāku skolas trešajā lekcijā skaidroja Dr. Ilze Sestule, ārste – psihoterapeite.

Kā viss sākas

Satiekoties vīrietim un sievietei, mīlestībā rodas kopīgs sapnis par bērniņu, pēc kāda laika mīlestībā rodas gaidāmais bērniņš. Tātad, pirmais sapnis jau ir materializējies. Un tad tikai viss sākas – attīstās fantāzijas par to, kāds būs bērns, cik skaisti tas būs, kā mēs visi trīs (4-5-6...) viens otru mīlēsim. Turklāt par nākotnes ainiņu sapņo katrs no pāra atsevišķi un abi kopā, skaidro Sestule.

Bet sieviete un vīrietis nāk katrs no savas ģimenes, ar savu pieredzi, sapni, un katram ir savas gaidas par to, ko sagaida no otra un ko ir gatavi dot partnerim šajās attiecībās. Gaidot bērniņu, katram no pāra arī pastiprinās atmiņas par savu bērnību un vecāku lomu. Vīrietis pārsvarā atmiņā pārcilā attiecības ar savu tēvu, un tas bieži rada papildu trauksmi.

Jo tuvāk un reālāk tuvojas trešais, jo skaidrāk pāris apzinās, ka vairs nebūs, kā agrāk, tomēr joprojām saglabājas fantāzija par ideālo bērnu ideālā ģimenē. Sestule arī norāda, ka šajā rakstā tiek aplūkota tas vēlamais ģimenes modelis, kad bērniņu gaida abi vecāki, nevis tikai sieviete, piemēram, ja gaidāmā bērna tēvs viņu ir pametis.

Ceļā no sapņa uz realitāti, attiecības mainās, un jāapzinās, ka reālajā dzīvē daudz kas nav ideāli. To visu pastiprina fakts, ka katrs no pāra ir audzis citādākā ģimenē, ar savu pieredzi. Attiecībās var iezagties kādi saasinājumi, ja vēl sāk iejaukties gaidāmā mazuļa vecvecāki. Un jo reālāks kļūst mazulis, jo lielāka trauksme. Bieži vien topošajām mammām ir tendence visu idealizēt. Jā, draudzenei bija šādi, bet man būs citādāk, jo es taču visu daru pareizi. Tādēļ, kā iesaka psihoterapeite, idealizēšanai būtu jābūt piezemētākai, tuvākai realitātei.

Stereotipi par mātes un tēva lomu: realitāte bieži apgāž visus iedomu tēlus
Foto: Shutterstock

Un tad ierodas šis trešais - bērns, ar kuru mātei veidojas ciešas, simbiotiskas attiecības. Un tas ir dabiski, jo mātes organismā veidojas īpaši piesaistes hormoni, kā arī mātei daba ir piešķīrusi spēju bērnu auklēt sevī līdz dzimšanas brīdim un turpmāk arī spēju bērnu pabarot un, protams, arī apmīļot. Un ģimenē attiecības, pilnīgi loģiski, mainās, bet nereti tēvam tas var šķist nesaprotami.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti