Spēlējies droši; Ministru kabinets palielinājis rotaļlietu drošības prasības

Spēlējies droši; Ministru kabinets palielinājis rotaļlietu drošības prasības
Foto: Shutterstock

Ministru kabinets šā gada 7. augusta sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus Ministru kabineta Rotaļlietu drošuma noteikumos, nosakot stingrākas prasības atsevišķu ķīmisko vielu izmantošanai rotaļlietu ražošanā. Tādējādi tiks nodrošināta bērnu augsta līmeņa aizsardzība pret riskiem, ko rada ķīmisko vielu klātbūtne rotaļlietās.

Lai nodrošinātu bērnu augsta līmeņa aizsardzību pret riskiem, ko rada ķīmisko vielu klātbūtne rotaļlietās ir veikti Rotaļlietu drošuma direktīvas grozījumi attiecībā uz fenola migrācijas un satura robežvērtībām rotaļlietās, kas paredzētas bērniem līdz 36 mēnešu vecumam, vai citās rotaļlietās, kuras paredzētas ievietošanai mutē. Tāpat, ņemot vērā pieejamos zinātniskos pierādījumus par citas kaitīgās vielas – bisfenola A ietekmi, tika konstatēts, ka pašlaik piemērojamā bisfenola A īpašā robeža rotaļlietās ir pārāk augsta un būtu jāpārskata, un tādēļ jaunie likuma grozījumā ir minēta arī šīs vielas robežvērtību samazināšana rotaļlietās. Arī svina saturs bērnu mantiņās tiks ierobežots līdz minimumam, ziņo ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko.

Saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos jaunās prasības plānots piemērot no 2018. gada 28. oktobra attiecībā uz svinu, no 2018. gada 4. novembra attiecībā uz fenolu un no 2018. gada 26. novembra attiecībā uz bisfenolu A.

Rotaļlietu drošuma prasību uzraudzība Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) ir noteikta kā viena no prioritātēm. Ik gadu PTAC veic dažādu rotaļlietu veidu testēšanu, nosakot to atbilstību drošuma būtiskajām prasībām, galvenokārt, pārbaudot mehāniskās un fizikālās īpašības un dažādu ķīmisko vielu klātbūtni un migrāciju, kā arī dažādu organisko ķīmisko savienojumu klātbūtni.

Aktīvi iesaistoties Eiropas Preču drošuma veicināšanas foruma (PROSAFE) kopprojektā, 2013.gadā, PTAC, kā arī virkne citu tirgus uzraudzības iestāžu no kopprojektā iesaistītajām valstīm, veica rotaļlietu, kas izgatavotas no mīkstas plastmasas, drošības pārbaudes. To ražošanai var tikt izmantotas ķīmiskas vielas, kuru starpā ir ftalāti, bisfenols A, kā arī svins, kadmijs, organiskā alva. Šīs vielas bērniem var būt ļoti bīstamas, ja to koncentrācija pārsniedz noteiktās normas. Kopprojekta ietvaros tika pārbaudītas 255 rotaļlietas, no kurām 48 procenti bija lelles, 27 procenti – vannas rotaļlietas, 13 procenti – plastmasas grāmatas un 15 procenti – piepūšamās rotaļlietas.

Veikto pārbaužu rezultāti tiek raksturoti kā pozitīvi, jo nevienā gadījumā netika konstatēta ne svina, ne kadmija, ne organiskās alvas migrācija. Taču trīs rotaļlietās bisfenola A migrācija pārsniedza noteiktās normas.

Detalizēti ar MK apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 15. februāra noteikumos Nr.132 "Rotaļlietu drošuma noteikumi" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Papildu informācija par ķīmiskajām vielām

Bisfenols A

Tā ir liela ražošanas apjoma ķīmiskā viela, ko plaši izmanto dažādu patēriņa preču ražošanā un cita starpā izmanto arī rotaļlietu ražošanā. Bisfenols A ir klasificēts kā 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela. Ir noteikta īpaša migrācijas robeža attiecībā uz bisfenola A izmantošanu konkrētos materiālos, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, kā arī aizliegums to izmantot zīdaiņu ēdināšanai paredzētu polikarbonāta pudelīšu ražošanā.

Fenolons

To izmanto, lai ražotu ar sveķiem savienotus kokmateriālus rotaļlietām. Fenols tika konstatēts spēļu konsoļu radītajās emisijās, katrā sestajā analizētajā bērnu teltī vai tunelī un pakošanas plēvē; tā klātbūtne tika testēta vannas rotaļlietās un citās piepūšamajās rotaļlietās, un tika secināts, ka tas ir polivinilhlorīda (PVC) sastāvā. Fenols var būt izmantots arī par konservantu šķidrās rotaļlietās uz ūdens bāzes, piemēram, burbuļu pūšanas līdzekļos vai šķidrajās tintēs uz ūdens bāzes (piemēram, flomāsteros). Fenols ir klasificēts kā 2. kategorijas mutagēnā viela.

Svins

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) secināja, ka svinam kā toksiskam metālam nav sliekšņa, zem kura svina iedarbība neradītu būtisku ietekmi uz veselību. Pat zema līmeņa svina iedarbība var izraisīt neirotoksicitāti, proti, nervu sistēmas un smadzeņu bojājumus, it sevišķi mācīšanās grūtības. Tāpēc, ņemot vērā minētās jaunās zinātniskās atziņas, ko publicējusi EFSA, nepārsniedzamo dienas devu turpmāk vairs nebūtu jāizmanto par toksikoloģisko etalonvērtību.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!