"Šovs, kurš tiek pieteikts kā īpaši grezns un pārdomāts, patiesībā ir ļoti pliks. Un problēma nav māksliniekos, kuri piedalās. Komanda, kas ar viņiem strādā, ir ļoti vāja," sarunā ar DELFI Izklaidi problēmu iezīmē eksperts.

Viņš velk paralēles starp Izklausies redzēts un šova Krievijas variantu Точь-в-точь. Kamēr krievu šova dalībniekus grimētāji pārvērš līdz nepazīšanai, bet vokālie pedagogi ar audzēkņiem strādā nenogurdami, Latvijā lielākā daļa darba ir uz pašu šovmeņu pleciem.

"To varēja redzēt pēc Intara Busuļa - viņš tajā Krievijas šovā burtiski izauga! Ar viņu strādāja izcila komanda. Точь-в-точь dalībniekiem darbs šovā bija kā liela skola.

Ko iegūst Izklausies redzēts dalībnieki? Kaut kādu naudu? No šova viņi iznāk tādi kā apspļaudīti, nekādas pieredzes, tikai vāji nokopēti priekšnesumi. Bet tā nav dalībnieku vaina.

Piemēram, kā izskatījās Kristapa Rasima atveidotais Žoržs Siksna - tā bija ņirgāšanās! Man ir tikai viens jautājums - grimētāji paši uzrakstīja atlūgumus vai viņus nācās atlaist?

Jā, Jānis Auzāns kā Luiss Ārmstrongs ārēji izskatījās labi. Bet te atkal problēma bija tā, ka nebija režisora, kurš pasaka, ka šī nav parodija.

Un ko vispār dara horeogrāfs? Lūk, tāds ir rezultāts, kad režisors, par kuru teātra pasaulē nekas nav dzirdēts, izdomā iet vēl sarežģītākā žanrā," analizē Kramiņš. Viņš vēlreiz uzsver, ka ne jau mākslinieki vainīgi.

Piemēram, tā pati jaunā zvaigzne Elza Rozentāle, visdrīzāk gaida kādu šova veidotāju vai žūrijas norādi uz to, ko vajadzētu labāk. Konstruktīvas kritikas vietā mākslinieki pēc ne visai kvalitatīvo priekšnesumu izpildes tiek aplieti ar medu un atstāti darbojamies pašplūsmā.

"Kāpēc, piemēram, Busulis, kurš sēdēja žūrijā un pats ir piedalījies šova krievu variantā, nevarēja pateikt, ka nebija labi? Konstruktīva kritika ir tikai pozitīva. Ja kritikas nav, nav izaugsmes. Tāpēc arī mūsu šovbiznesā ir tāds pīļu dīķis, jo visi baidās godīgi izteikt kritiku," uzsver skatuves eksperts.

Problēmu ar žūriju viņš iezīmē kā šova otro lielo problēmu. Kamēr Janas Duļevskas komentāri vispār ir "ne šis, ne tas", Jānis Šipkēvics, tā vietā, lai analizētu uzstāšanās, ko mākslinieki gaida, demonstrē pats savas zināšanas par mūziku. Galu galā žūrija kopīgi nonāk pie secinājuma, ka skanējumu "lai vērtē citi".

"Kuri ir tie citi, kas vērtēs un sniegs profesionālu kritiku - tantes pie ekrāniem? Arī lai vērtētu citus, ir profesionāli jāizaug. Tas nav tik vienkārši.

Vienīgā, kura līdz šim žūrijā atļāvās labi un toleranti izteikt kritiku māksliniekiem, bija Agnese Rakovska. Nevienu neaizvainojot. Un viņas kritika, atšķirībā no citu žūrijas locekļu tukšās runāšanas, dalībniekiem bija noderīga," analizē eksperts.