Kā vēsta Rīgas mākslas telpas pārstāvji, izstāde "Skats apkārt" iepazīstinās apmeklētājus ar Anša Rozentāla jaunāko gleznu sēriju, kurā mākslinieks pēta ainavu žanra transformāciju caur laikmetīgās mākslas prizmu.
"Izstāde ir kā sava veida vizuāla eseja, kurā mākslinieks skaidros savu redzējumu par ainavu, tās lomu viņa dzīvē un vienlaikus dabas mūžīgo un mainīgo būtību. Viņa darbos ir redzama izteikta otas triepienu klātbūtne un intensīva krāsu izmantošana, kas veido dinamisku un dzīvīgu vizuālo valodu. Izstādes nosaukums "Skats apkārt" atspoguļo šo daudzveidību un aicina skatītāju izzināt apkārtējo vidi, pievēršot uzmanību gan plašumam, gan sīkām detaļām," vēsta izstādes veidotāji.
Savos darbos mākslinieks apvieno klasiskos glezniecības elementus ar eksperimentālām tehnikām un medijiem, lai atklātu ainavu kā simbolisku un emocionālu telpu. Skatītājiem tiek piedāvāta iespēja piedzīvot un interpretēt šos darbus, kas ir gan vizuāli pievilcīgi, gan domāšanu stimulējoši, veicinot padziļinātu izpratni par ainavu glezniecību kā mākslas formu.
Ansis Rozentāls 2018. gadā ar maģistra grādu absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari. Šobrīd studē LMA profesionālās doktorantūras programmā. Grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Vācijā, Ķīnā, Beļģijā, Ēģiptē u.c. regulāri piedalās kopš 2009. gada.
Savukārt izstādē "Lidojuma epizožu parāde" Beate Poikāne attēlo vilinošo, naksnīgo pieredzi sapņa epizodē. Šī mākslinieciskā procesa sākumpunkts bija Poikānes maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā – performance "Lidojuma epizožu parāde" (2023), kuru viņa veidoja kopā ar skaņu mākslinieku Andreju Poikānu un horeogrāfi un performances mākslinieci Laimu Jaunzemu.
Ietekmes un impulsi lidojuma epizožu atainojumam bijuši Gastona Bašelāra eseja "Gaiss un sapņi: eseja par kustības iztēlošanos" (1943), mīti un leģendas, zinātniska informācija un mākslas vēstures diskursi, bet arī personiskā sapņu pieredze. Izstādē Poikāne turpina savu mākslinieciskās pētniecības praksi un pārnes kustību telpā. Skatītājs tiek ieaicināts vairākās teātra situācijās, kas izceļ performētājus-objektus kā aktīvus dalībniekus. Scenogrāfija, kas līdzinās debesīm, kinētiskas skulptūras, video darbi un skaņas instalācijas valdzinot ieved skatītāju miglā starp sapni un nomodu. Vide, kurai piemīt darītspēja, aicina skatītāju ļauties sapnim liminālajā telpā starp realitāti un šķietamību.
Izstādes kuratore ir Viktorija Vēbere (Viktoria Weber), skaņas mākslinieks: Andrejs Poikāns.
Beate Poikāne ir māksliniece un scenogrāfe no Latvijas, uzturas Rīgā un Bergenā. Pašlaik studē Skatuves mākslas maģistrantūrā Stokholmas Mākslas universitātē. Ieguvusi maģistra grādu Scenogrāfijā un bakalaura grādu Vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
