'Positivus' festivāla programmu papildina 'Warpaint', 'Rival Sons' un 'Ghostpoet'  (4)

Kā vēsta festivāla rīkotāji, meiteņu kvartets no eņģeļu pilsētas Losandželosas "Warpaint" savā mūzikā apvieno indie rock kvalitātes ar dažādiem elementiem, kas atsauc atmiņā deviņdesmitos – ir jaušama gan triphopa un ambienta, gan post-punk un R&B klātbūtne. Atturīgi, brīžiem pusbalsī un ļoti melodiski, pat jutekliski, brīžiem arī hipnotizējoši – viņu dziesmas saviļņo, sagūsta un apbur, un uz zemes palīdz noturēties tikai striktā ritma sekcija. Jo īpaši apbur meistarība, ko iespējams novērtēt, redzot viņas uz skatuves – jam sesijas ir būtiska Warpaint koncertu kvalitāte, kas ļauj piedzīvot brīnumu, kad piedzimst mūzika. Par meistarību un talantu liecina arī Warpaint muzikālie partneri – debijas albumu māsterējis Džons Frušante (ex-RHCP), savukārt pie jaunā albuma roku pielikuši Radiohead un U2 producenti.

Savukārt klasiskā rokenrola šamaņi "Rival Sons" spēlē jaudīgu, līdz kaulam īstu rokmūziku, kuras saturs sakņojas blūza melodijās. Longbīčā tapusī grupa klausītājiem sniedz patiesu septiņdesmito gadu ballītes noskaņu, kurā vaimanā ģitāras, struktūru iezīmē asi, skaudri ritmi un īpašu noskaņu iedod fantastiskais vokālista dziedājums, kas skan kā atsevišķs instruments. Tīra enerģija, spēks, kura būtu pietiekami pasaules iekarošanai, un dvēseliskums ir galvenās kvalitātes, kas koncertos apbur Rival Sons klausītājus un ļauj noticēt, ka rokenrols ir mūžam dzīvs.

Urbānā melanholija ir teritorija, kuru "Ghostpoet", pazīstams arī kā britu vokālists Obaro Ejimiwe, pārzina vislabāk. Ghostpoet mūzikā savijas alternatīvais hip-hop ar alternatīvo roku, ieslīd soul un džeza elementi, pamanāmas deviņdesmito post-pankroka ritmi un post-hardcore elementi ar vieglu triphopa piešprici. 2011.gadā nominēts prestižajai "Mercury" balvai, "Ghostpoet" joprojām ir viens no pārsteidzošākajiem modernās mūzikas eksperimentētājiem britu mūzikas scēnā un viņa pēdējo, šī gada martā izdoto albumu Shedding Skin mūzikas kritiķi vērtē ļoti atzinīgi. Nedaudz psihedēliski, nedaudz elektroniski, nedaudz roķīgi un nedaudz smeldzīgi – "Ghostpoet" mūzikā uztur spriedzi, kas klausītāju nervus paņem un tur līdz pēdējai notij.