Akita ir viena no senākajām šķirnēm – jau pirms pieciem tūkstošiem gadu Japānā bija sastopami suņi, kas līdzinās mūsdienu akitām. Līdz divdesmitā gadsimta sākumam japāņu akitas bija uzticami samuraju līdzgaitnieki. 1931. gadā šie suņi tika izsludināti par Japānas nacionālo vērtību un aizliegta to izvešana no valsts. Pēc Otrā pasaules kara šie noteikumi netika stingri ievēroti, un suņi tika izvesti uz citām valstīm.

Akitas Japānā tiek uzskatīti par uzticības simbolu. Tie ir pilnīgi padevīgi un ārkārtīgi uzticīgi cilvēkam, līdzsvaroti, drosmīgi un mierīgi, pastāvīgi gatavi aizsargāt savu saimnieku. Bieži vien ir agresīvi pret sugasbrāļiem, kas nepakļaujas to autoritātei, izteikti līderi. Var būt neatkarīgi un valdonīgi. Cīnītāja temperaments, sevišķi vīriešu kārtas pārstāvjiem. Japāņu akitas ir labi mednieki un lieliski sargi.

Augstprātīgie un pašpārliecinātie suņi grūti pakļaujas apmācībai un ir piemēroti pieredzējušiem suņu īpašniekiem. Akitas varētu sagādāt grūtības iesācējiem suņu audzināšanas jomā, jo šo suņu audzināšanā jāiegulda daudz mīlestības un pacietības, kā arī gribasspēka, lai stūrgalvīgie audzēkņi nesagādātu problēmas. Muskuļotajiem suņiem nepieciešami regulāri fiziski treniņi.

Palielo suņu (augums 58-70 cm) kažoks ir biezs un blīvs, var būt dažādās krāsās, izņemot tīri baltu. Rūpīgi kopjams. Akitām ir daudz špiciem raksturīgu iezīmju – smailas, stāvas ausis, spēcīgs, kompakts ķermenis un gredzenā sagriezta aste.

Daļa no Japānas izvesto suņu nokļuva ASV, kur tika turpināta to selekcija. Tā ieguva suņus, kas atšķīrās no japāņu akitām ar spēcīgāku, kompaktāku ķermeņa uzbūvi un melnu "masku" uz purna. Līdz ar šķirnes atzīšanu tā ieguva nosaukumu lielais japāņu suns.

Raksta tapšanā izmantota "Suņu avīze".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!