Kaķene Keta no klīnikas atgriežas... ar caurumu ķepā; dakteris norāda uz saimnieces bezatbildību  (118)

Tikos gan ar kaķenes saimnieci, apraugot arī četrkājaino slimnieciņu, gan veterinārārstu Oskaru Tambergu, kuram Kristīne Sūna adresē neskaitāmus pārmetumus. Dakteris, savukārt, notikušajā savu vainu nesaskata un ir pārliecināts, ka darījis visu, kas viņa spēkos dzīvnieka veselības labā, taču tā organisms tieši saimnieces nolaidības dēļ – kaķene astoņu gadu vecumā nav bijusi ne vakcinēta, ne sterilizēta – esot bijis novājināts, un radušās dažādas komplikācijas.

"Dakteris teica, ka jāpārbauda mutes dobums un jāveic asins analīze. Kas jādara, tas jādara! Ketai īpaši nepatika, ka kāds viņai cenšas attaisīt muti, tādēļ tika pagrābts restots būris un viņai veica pilno anestēziju. Par to biju šokā, jo biju dzirdējusi un lasījusi, ka ir arī vienkārši nomierinoši un atslābinoši līdzekļi vieglu procedūru veikšanai. Protams, es neesmu ārsts, tādēļ turēju muti ciet un narkozes nepieciešamību apspriedām tikai ārpus klīnikas. Mutes dobums bija vesels," atceras Ketas saimniece.

Atlika divi varianti – kāds vīruss, no kuriem daži ir nāvējoši, un nieru mazspēja, kas ir neārstējama un nāvējoša.

"Izmērīja temperatūru – normāla. Uzreiz tikām nostādīti fakta priekšā, ka Ketai jāpaliek stacionārā. Okei. Galvenais, ka viņa ir ārstu uzraudzībā. Tikšot skaidrībā ar analīzēm un uzreiz zvanīšot," uzņemšanas dienas notikumu attīstību cenšas rekonstruēt Kristīne.

"Vakarā sagaidījām telefona zvanu, un dakteris Tambergs izstāstīja, ka analīzes ir sliktas. Esot ļoti pazemināti leikocīti, tātad tas esot vīruss. Ar nierēm viss esot kārtībā. Tika veikts tests uz kaķu mēri – rezultāts bija negatīvs. Sākšot antibiotiku kursu. Pateicos dakterim par informāciju un teicām, ka rīt iesim apciemot pacientu.

Klusībā sevi šaustīju, ka esmu bijusi tik naiva un dumja, ka neesmu Ketiņu vakcinējusi. Nosodīju sevi par to, ka viņai manis dēļ tagad ir grūti. Mājās meklēju visu iespējamo informāciju par to, kādi ir kaķu vīrusi un to pazīmes. Ketai nebija neviena no minētajiem simptomiem, izņemot neēšanu. Vīrusa gadījumā jābūt augstai temperatūrai, vemšanai, caurejai, elpceļu problēmām, acu iekaisumam vai apātiskumam. Ne visam, protams, bet kaut kam taču vēl būtu bijis bez neēšanas jābūt," spriež Ketas saimniece. "Mierināju sevi, ka ārsti taču zina labāk un šī ir tik moderna klīnika."

Nākamajā rītā Kristīne ar draugu pirms pulksten 10 ieradās klīnikā, lai apciemotu savu sasirgušo kaķīti. "Keta modās no narkozes, nabadzīte izskatījās galīgi samocīta. Ķepiņā ievadīts katetrs sistēmām. Ārsts un personāls mierināja, ka darīšot visu, ko varēs.

Apciemojām Ketu arī vakarā. Bija mazliet modrāka, gribēja mājās. Rāpās klēpī un murrāja. Narkoze vēl nebija pilnībā "atgājusi".

Nākamajā rītā, tas ir, 18. augustā, mūs klīnikā sagaidīja šoks – Keta būrītī guļ bez spēka... Pat actiņas nevarēja attaisīt. Man iestājās panika. Prasīju – kas noticis?! Dakteris Tambergs atbildēja, ka vēl nevarot pateikt, kas par vainu – tas esot vīrusa dēļ, bet, kura tieši dēļ, nevarot pateikt.

Daktera Tamberga asistente man uzdeva dīvainu jautājumu – vai Keta neesot apēdusi ko indīgu? Atbildēju, ka nē. Bet, kas tad īsti tas ir – vīruss vai saindēšanās?! Atbildēja, ka vēl nevarot zināt. Devāmies uz darbu pilnīgā panikā. Vēlāk dakteris Tambergs zvanīja un informēja, ka esot veicis ultrasonogrāfiju un atklājis, ka esot iekaisusi dzemde. Viens dzemdes rags trīsreiz lielāks par otru un pildoties ar strutām. Tā būšot jāizoperē.

Jautāju, vai tas ir iemesls, kādēļ viņai tik slikti? Atbildēja, ka nē, slikti esot vīrusa dēļ. Vispār esot 50% iespēja, ka neizdzīvos. Ārprāts! Vārdos nevaru izstāstīt, kas par bailēm mani pārņēma."

Kristīne ar bažām gaidīja ziņu, kā noritējusi operācija. Vakarā dakteris piezvanīja un teica, ka operācija bijusi veiksmīga. Tagad tikai esot jādzer antibiotiku kurss un jāliek sistēmas.

"Atviegloti nopūtāmies, pateicāmies dakterim Tambergam un gaidījām rītdienu," turpina Kristīne.

"Katru dienu apciemojām Ketiņu. Viņai labāk nepalika. Visu laiku izskatījās samocīta. Pati neēdot. Uz jautājumu, kas tieši tas ir par vīrusu, atbilde visu laiku bija viena un tā pati – vēl nevar pateikt. Mani sāka mocīt dīvaina sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Nepatika man tā asiņojošā ķepiņa, kurā katetrs ievadīts jau piecas dienas. Uz to arī norādīju. Atbilde – tā jābūt, tas ir normāli! Nākamajā dienā atnākot, ieraudzīju, ka katetrs ievadīts otrā ķepiņā, bet tai ķepiņai, kurā katetrs bija iepriekš, tā vietā – liels, dzeltens plankums! Prasīju, kas tas par plankumu? Atbilde – tas ir normāli, tā dažreiz esot. Tur mazliet katetra dēļ esot atmirusi āda, kura pēcāk nolobīšoties un viss būšot labi. Nopētīju, ka uz Ketas būrīša atstātas norādes, ka tā ķepiņa vienreiz dienā jāsmērē ar ziedi.

Mīļoju Ketiņu un pamanīju, ka viņa guļ sačurātos autiņos. Uzreiz uz to norādīju un piedāvājos palīdzēt samainīt pret tīriem. Manu piedāvājumu visai nelaipnā tonī noraidīja. Nu, labi, varbūt daktera Tamberga asistentei slikta diena trāpījusies. Vēlāk arī dakterim pašam pieteicu, ka mani uztrauc, ka Keta ar svaigu brūci guļ urīnā. Atbildēja, ka uztraukumam nav pamata."

Taču ritēja diena pēc dienas, bet saimnieces ļoti gaidītā uzlabojuma nebija. "Drīzāk otrādi – Keta kļuva tikai apātiskāka. Dakteris Tambergs vīrusu vairs nepieminēja. Sacīja, ka mājās viņu ņemt nevaram, jo netiksim galā ar barošanu. Tas mani izbrīnīja, bet ārsts taču droši vien zina labāk.

Nākamajā dienā dakterim Tambergam netīšām sanāca izmuldēties, ka infekciozie kaķi ir citā telpā. Tātad Ketai vīrusa NAV! Un tad nu gan sapratu, ka te kaut kas nav riktīgi! Arī ķepiņa ar atmirušo ādu izskatījās aizvien sliktāk. Tāds kā caurums veidojās. Bedre! Bet tā esot jābūt," sašutumu neslēpj kaķenes saimniece.

Pēc tam dakteris pēkšņi esot pazudis. "Kā izrādījās, nebrīdinot bija devies atvaļinājumā, savā vietā citu ārstu neatstājot. Neviens uz mūsu jautājumiem nemācēja atbildēt. Esot jāprasa dakterim, kurš būs pēc nedēļas. Pēc nedēļas?! Tas taču nav normāli – pēc viņu pašu teiktā, Keta ir kritiskā stāvoklī, bet ārsta nav?!"

Ar ģimenes draugu palīdzību Kristīne atradusi veterinārstu, kuram labā slava iet tālu pa priekšu, un piezvanījusi viņam, lai lūgtu palīdzību. "Diemžēl dakterītis vēlējās, lai viņa vārdu neatklājam. Žēl, jo gribētos publiski viņam pateikties! Pēc sarunas ar šo ārstu manas bažas apstiprinājās – kaut kas tur esot nepareizi! Viņš piekrita Ketu apskatīt.

Kopā ar draugu ieradāmies "Zemgales Veterinārajā centrā" pēc Ketas. Ieraudzījām, ka problemātiskajai ķepiņai virsū ir apsējs. Prasīju, kas noticis? Esot nolobījusies āda, kā iepriekš solīts, bijis mazliet sastrutojums, bet viņi iztīrījuši un tagad viss esot kārtībā. Prasu, kā brūce uz vēdera – vai viss ir kārtībā? Jā, brūce ideāli dzīstot un viss ir labi. Tad pateicām, ka esam ieradušies kaķi no klīnikas izņemt un vest pie cita ārsta.

Lūdzām sagatavot rēķinu, lai varam doties prom. Sākās cirks – kaut kāda čukstēšanās, zvanīšanās pa telefonu... Rēķinu gatavoja kādas divdesmit minūtes. Lūdzām arī izrakstu par ārstēšanu, dotajiem medikamentiem un veiktajām analīzēm, lai otrs ārsts saprastu, kas ir darīts. Sačukstējās, sačukstējās un beigās atnesa rēķinu. Par 11 dienām, ko Keta tur pavadīja, mums bija jāsamaksā 347 eiro! Naudu, protams, samaksājām.

Jautāju, vai sonogrāfijas bildes arī ir pie dokumentiem. Atbildēja, ka nē, jo sonogrāfiju dakteris Tambergs esot "uzsaucis". Ko, kāpēc?! Sonogrāfijas bildes mums tā arī neatdeva. Arī doto zāļu un veiktās terapijas izrakstu nē. Nojaušot ko nelabu, devāmies prom."

Ketiņa šobrīd atkopjas. Naktī no 29. uz 30. augustu Kristīne savā "Facebook" profilā rakstīja: "Tas, vai kaķenīte izķepurosies, atkarīgs no tā, vai viņas novājinātajam organismam pietiks spēka. Guļ zem pleda jau otro diennakti. Kā dzird manu balsi, tā murrā. Šodien bija laba zīme – mazliet pati ieēda malto gaļu. Citādi barojam ar šļirci."

Sazinoties ar Kristīni pirmdienā, 31. augustā, viņa atklāja, ka kaķenītes veselības stāvoklis joprojām ir smags: "Ķepiņā caurums ir tik liels, ka aizšūt to nav iespējams – ādu nevar savilkt kopā. Dakteris baidās, ka bojāto audu dēļ nebūs jāizgriež vēl lielāks. Brūci tīram un liekam virsū ārsta ieteiktās zāles, lai brūce vilktos ciet. Galvenais, lai vēlreiz neiekaist.

Ar ēšanu gan joprojām ir švaki. Tikai ar piespiešanu pa mazam nieciņam. Lai gan Tambergs apgalvoja, ka netiksim galā ar barošanu, Ketas tagadējais dakteris mudināja censties izraisīt mincei ēstgribu ar dabiskām lietām – buljoniņu, malto gaļiņu, krējumiņu, visu, kas viņai, veselai esot, garšojis. Tikmēr Tamberga klīnikā viņai uz sačurāta paladziņa bija nobērta sausā barība. Kāds tur brīnums, ka viņa neēda? Kurš ēstu čurainu barību? Manā skatījumā klīnikā viņu 11 dienas vienkarši badināja, novārdzināja un pūdēja no iekšienes. Otram ārstam bija ļoti grūta operācija jāveic, lai viņu glābtu!

Klīnikā caur spalvu jutām, ka Ketai kauli sākuši "durties" no miesas ārā, it kā viņa būtu novājējusi, taču puncītis izskatījās normāls. Patiesā aina atklājās vien pēc vēdera dobuma tīrīšanas. Viņas puncītis vienkārši bija pārpildīts ar strutām, tādēļ izskatījās normāls. Tiklīdz strutas bija iztīrītas, iekritās sāniņi un pazuda vēderiņš. Mana Keta izskatījās pēc anoreksijas slimnieces!"

Jau pirmdienas vakarā saņēmām no Kristīnes ļoti priecīgu ziņu: "Keta šovakar sāka ēst patstāvīgi!"

Jelgavā paviesojos pie Ketiņas un viņas saimnieces, kura mani sagaidīja savā darba vietā – manikīra salonā. Kaķenīte, ievīstīta sedziņā, gulēja uz palodzes. "Tā kā Ketiņa tik ilgi nebija ēdusi, viņa tagad jābaro ar ļoti mazām porcijām, bet bieži – sešas reizes dienā. Lai gremošanas sistēmai nebūtu pārslodzes. Nevaru no darba tik bieži izrauties, tādēļ katru dienu vadāju viņu sev līdzi," pastāstīja Kristīne Sūna.

"Kaķenīte tagad ēd bez spiešanas un, kas priecē, prasa vēl. Pagaidām gan nedrīkst viņai pārāk daudz dot. Nu jau arī bišķiņ pastaigā. Šodien no rīta atnāca pie ledusskapja un paziņoja par vēlmi ieturēt maltīti, skaļi murrājot. Pa šo laiku gan esam viņu ļoti izlutinājuši – pārsvarā barojam ar lasi, liellopa gaļu un garnelēm. Arī pastētīti un malto gaļiņu iedodam."

Kristīne pastāstīja, ka kopš ieraksta publicēšanas atsaukušies vairāki ķepaiņu saimnieki, kuriem ar šo klīnikā bijusi rūgta pieredze. "Kādam mājdzīvnieks gājis bojā, kādam pēc vienkāršas kastrācijas sākušās problēmas ar liesu – tā ir asiņojusi un bijuši draudi četrkājainā drauga dzīvībai. Citam solīts, ka zvēriņš būs vesels, bet pa nakti nomiris. Ļoti daudz cilvēku, kam nav īsti skaidrs, vai klīnikā viss notika tā, kā tam vajadzētu notikt.

Mani ir sasniegusi informācija, ka dakteris Tambergs grasās iet uz policiju un iesniegt ziņojumu par neslavas celšanu. Taču no citiem cietušajiem esmu sapratusi, ka viņš tā dara ar visiem, kas ir centušies mazliet skaļāk parunāt. Lielākā daļa tādēļ ir apklusuši. Taču mēs noteikti neapklusīsim!"

Lūdzu dakteri komentēt galvenos viņam veltītos pārmetumus.

* Tik vienkārša manipulācija kā mutes dobuma apskate tika veikta vispārējā narkozē.

"Protams, tā parasti dara, lai dzīvnieks nesakostu ne saimnieku, ne ārstu. Ja saimnieks savam mīlulim var atvērt muti bez sedācijas, tad bez tās, protams, var iztikt. Taču īpaši svarīgi to veikt ir tādos gadījumos kā šis, kad dzīvnieks nav vakcinēts, jo gan man, gan saimniekam pret sakošanas risku jāizturas ļoti piesardzīgi.

Būtībā jebkurš apkārtējais, kas nonāk kontaktā ar nevakcinētu dzīvnieku, ir pakļauts inficēšanās riskam, teiksim, ar trakumsērgu, kas ir nāvējoša slimība. Saprotiet, mēs ar apaviem no ielas mājoklī varam ienest ļoti daudzu slimību izraisītājus un kaķis var saslimt arī, ja nekad netiek laists ārā."

* Ilgstoši nebija skaidri zināms galvenās sūdzības – neēšanas – cēlonis. Tika izteiktas aizdomas par vīrusa infekciju, bet dakteris dienām ilgi nespēja pateikt, par kuru tieši vīrusu ir runa.

"Tāpat kā cilvēkam, kaķim asinīs ir leikocīti – šūnas, kas atbild par imūnsistēmas spēju izraisīt atbildes reakciju uz bakteriālu vai vīrusu infekciju. Asinsanalīze norādīja, ka leikocīti ir samazinātā skaitā. Tas var liecināt par vīrusu infekcijām, smagiem iekaisuma procesiem organismā. Papildu bažas par vīrusiem radīja tas, ka dzīvnieks nav vakcinēts.

Patiesībā ļoti bieži nav iespējams noteikt, kāds tieši vīruss kaķim ir. Daudzus vīrusus nav iespējams konstatēt, jo gluži vienkārši nav tādu testu. Turklāt vīrusi nepārtraukti mutē, līdzīgi kā cilvēkiem gripa – katru gadu vīruss ir citāds.

Dzīvnieks tika ārstēts simptomātiski: šķīduma terapija, antibiotikas, pretiekaisuma un imūnsistēmu stimulējoši līdzekļi."

* Beigās izrādījās, ka kaķene nemaz neatrodas karantīnas telpā, kur tiek turēti visi infekciozie kaķi, radot aizdomas, ka Ketiņai nekāda vīrusa nemaz nav.

"Karantīnas telpā mēs parasti turam ielas kaķus, kuriem var būt dažādas bīstamas vīrusu infekcijas. Nedomāju, ka saimniece būtu ļoti apmierināta, ja viņas dzīvnieks būtu tur ielikts."

* Dakteris apgalvoja, ka, veicot ultrasonogrāfiju, konstatēts dzemdes iekaisums, tādēļ tā tika izoperēta. Taču sonogrāfijas bildes atsakās dot, radot aizdomas, ka operācijas veikšana bijusi nepamatota.

"Diagnozes precizēšanai kaķenei tika veikta sonogrāfija, kurā konstatēju šķidruma uzkrāšanos dzemdē. Sonogrāfiskās izmeklēšanas rezultāti un dzīvnieka klīniskais stāvoklis radīja aizdomas par dzemdes iekaisumu. Paziņoju par to dzīvnieka īpašniecei, kura piekrita veikt sterilizāciju – dzemdes un olnīcu izņemšanu.

Veicot operāciju, vēdera dobumā novēroju nelielu daudzumu šķidruma, ko mikroskopiski izmeklēju. Piesaistīju arī kolēģi ar pietiekami lielu pieredzi laboratoriskajā diagnostikā no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārās fakultātes. Tika konstatēts, ka tas ir eksudāts, kas liecina par to, ka infekcija izplatījusies ārpus dzemdes.

Pie jebkuras ķirurģiskas manipulācijas pastāv komplikāciju risks, pat veselam dzīvniekam. Novājinātam dzīvniekam smagā stāvoklī komplikāciju iespējamība ir daudz lielāka.

Ultrasonogrāfiju savā praksē veicu, lai varētu ātrāk noskaidrot vai precizēt diagnozi, ne vienmēr šo pakalpojumu iekļaujot rēķinā. Veicu vienkārši tāpēc, lai varētu būt pilnīgi drošs. Tā kā man ir pieejams ultrasonogrāfs, kad ir vajadzība, tad izmantoju. Man nav pienākuma dot uzņēmumus dzīvnieka saimniekam, jo īpaši, ja viņš par izmeklējumu nav maksājis."

Kad lūdzu uzrādīt ultrasonogrāfijas uzņēmumus, dakteris to izdarīja, paskaidrodams: "Šeit ir apskatīta dzemde, šeit – urīnpūslis, bet šeit – nieres. Redziet, šeit ir palielinātā dzemde! Tai būtu jābūt šaurai." Jāpiebilst, ka es kā nespeciāliste nevaru apliecināt, ka vienā no attēliem tiešām bija redzams dzemdes iekaisums, jo gluži vienkārši nezinu, kā tam jāizskatās, taču to, ka dakteris parādīja izdruku ar trīs ultrasonogrāfijas uzņēmumiem, gan.

* Daktera asistente teica, ka pēcoperācijas rēta dzīst ideāli, bet, nomainot dakteri, pirmajā apskatē no rētas sāka spiesties ārā strutas.

"Dzemdes iekaisuma komplikācija var būt peritonīts – strutains vēdera dobuma iekaisums. Operācijas laikā jau tika konstatēts neliels eksudāta daudzums.

Pēcoperācijas rēta tiešām dzija labi, bet strutas izveidojās vēdera dobumā.

Un, ja man pārmet, kādēļ peritonīts netika pamanīts jau mūsu klīnikā, redziet – par strutu veidošanos parasti liecina paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas, protams, tika mērīta – tā bija normāla. Tas, visticamāk, bija saistīts ar novājināto imūnsistēmu.

Kad dzīvnieku atveda, temperatūra vispār bija pazemināta un dzīvnieku vairākas dienas nācās sildīt uz silta termofora, lai to dabūtu uz augšu. Ja temperatūra ir pazemināta, palēninās vielmaiņa un asinsrite, un dzīvnieks atdzišanas dēļ var aiziet bojā. Īpaši jutīgi uz pazeminātu temperatūru ir kaķi."

* Ķepiņā piecas dienas tika turēts katetrs, kā iespaidā ap to atmira audi un ķepiņā izveidojās caurums. Ketas jaunais dakteris teica, ka katetru kaķim vienā vietā drīkst turēt augstākais trīs dienas.

"Jebkuram dzīvniekam un cilvēkam medikamenti, ko ievada intravenozi, var izraisīt alerģisku reakciju – audu bojājumu vai pat – smagākos gadījumos – nāvi. Tas negadās bieži, bet tā mēdz notikt. Ja dzīvniekam ir alerģija pret ievadīto preparātu, var veidoties abscess jeb sastrutojums. Turklāt nevēlama reakcija var veidoties arī uz pašu katetru – tas ir svešķermenis un organisms to var nepieņemt.

Tas diemžēl bija šis gadījums – organisma reakcijas iespaidā kaķenītei ap katetru izveidojās iekaisums, atmira audi, pēc tam nolobījās āda un izveidojās vaļēja brūce. Nevar izslēgt, ka infekcija no dzemdes un vēdera dobuma caur asinsriti izplatījās organismā. Brūci ārstējām lokāli.

Diemžēl šādu reakciju, ko praksē mēdz novērot, nav iespējams novērst. Arī cilvēkam jebkurš svešķermenis, pat stienis kaulā vai implantēts zobs, var izraisīt šādu reakciju.

Katetrs vēnā atradās piecas dienas, bet iekaisums jau neparādījās un nebija pamanāms uzreiz. Tas neizveidojās pa piecām minūtēm. Tikko tas tika pamanīts, sākām atbilstošu ārstēšanu, veicot brūces apstrādi.

Trīs vai piecas dienas – tam nav būtiskas nozīmes. Katrā ziņā ne katetra lietošanas instrukcijā, ne kur citur nav norādīts, ka ilgāk par trīs dienām katetru turēt nedrīkst. Nav nepieciešamības katru dienu mainīt katetru un neredzu arī pamatojumu, kādēļ dzīvniekam radīt lieku stresu. Ja dzīvnieka stāvoklis ir smags, pazeminātā spiediena dēļ vēnas ir slikti pildītas un ne vienmēr katetru ir viegli ievietot.

Klīnikā dažos gadījumos katetru turam vienuviet tik ilgi, kamēr tas veic savu funkciju, un tad pārliekam. Šajā gadījumā arī saimniece tika informēta, ka dzīvniekam būs nepieciešama ilgstoša ārstēšana."

* Tika noklusēts, ka dzīvniekam atmirušie audi izgriezti.

"Tur nekas netika izgriezts. Mēs vienkārši noņēmām ar marles tamponu un ūdeņraža peroksīdu krevelīti. Nekādu ķirurģisku griezienu tur nebija."

* Dzīvnieks ar jēlu brūci gulēja pats savā urīnā.

"Visiem pacientiem apakšā klājam vienreiz lietojamo paladziņu, kas uzsūc šķidrumu līdzīgi kā bērnu autiņbiksītes. Tas nav pēc katras čurāšanas reizes jāmaina. Tas, ka redzams dzeltens pleķis, nenozīmē, ka dzīvnieks guļ pats savā urīnā. Būtībā šāds paladziņš var uzsūkt līdz pat pusotram litram šķidruma. Tik ilgi gan, protams, dzīvnieku uz tā nekad neturam. Protams, fekālijas momentā tiek izvāktas ārā. Dzīvnieks pie mums, klīnikā, tiek uzraudzīts nepārtraukti."

* Kaut kaķene bija kritiskā stāvoklī, dakteris nebrīdinot devās atvaļinājumā. Klīnikā paziņoja, ka aizvietotājs ieradīsies tikai pēc nedēļas.

"Atvaļinājumā biju no pirmdienas līdz piektdienai. Manā vietā bija pieņemta sertificēta veterinārārste, kura pildīja manus pienākumus. Tieši šī daktere arī atdeva kaķi saimniecei, kad viņa to bija nolēmusi no klīnikas izņemt.

Man nav visus pacientus jāinformē, ka es dodos atvaļinājumā. Nezinu, kādēļ viņa nevērsās ar jautājumiem pie manas aizvietotājas, bet māsiņa kaķenes saimniecei noteikti norādīja, ka viņa ir pilnvērtīgs ārsts."

Juriste Jūlija Bodareva piebilda: "Daktere var apliecināt, ka viņa te bija. Domāju, ka kaķenes īpašniece, kas uzrakstīja sūdzību, redzot sievieti, nenoliegs, ka viņa bija uz vietas."

Noslēgumā dakteris teica: "Ar izpratni izturos pret saimnieces izjūtām, gribētu domāt, ka radušos situāciju varēja risināt mierīgu sarunu ceļā. Arī pašam ir dzīvnieki, tādēļ īpašnieces pārdzīvojumus ļoti labi saprotu. Kā ārsts pārdzīvoju par katru savu pacientu, īpaši par smagiem gadījumiem."