Jūras ērgļu pāra Roberta un Durbes mazulis Durberts, kas vēlāk izrādījās mātīte un tika nosaukta par Durbertu, jau labu laiku ligzdā nav manīts. Taču Latvijas Dabas fonds izveidojis īsfilmu, kurā parādītas galvenās Durbertas pirmā dzīves gada epizodes, tostarp izšķilšanās un pirmais lidojums, vēsta informācija Dabasdati.lv mājaslapā.

Īsfilmu par Durbes jūras ērgli Durbertu izveidojuši divi studenti-praktikanti no Nīderlandes, lai interesentiem atgādinātu par svarīgākajiem notikumiem ligzdā. Jūras ērgļu ligzda ir populārākā no visām ligzdām, kas aprīkotas ar tiešsaistes kamerām, un šīs tiešraides sasniegušas septiņus miljonus skatījumu. Citas ar kamerām aprīkotas ligzdas ir melnā stārķa, lielā dumpja un zivjērgļa ligzda.

Ar tiešsaistes kameru aprīkotā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē – laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu. Līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Foto: no "Dabasdati.lv"
Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti. Šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

Īsfilma dokumentē galvenos notikumus Durbes jūras ērgļi ligzdā. Februāra pirmajā pusē var vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Šīs ligzdas mātīte Durbe ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju "zils virs balta", kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju "zils virs sarkana". Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs ir Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme nav zināma, jo putns nav gredzenots.

2015. gadā ligzdā tika izdētas divas olas (9. un 12. martā). 18. martā vārna izēda vienu no olām, jo ligzda bija atstāta bez uzraudzības pārāk ilgu laiku. Mazulis no pirmās olas izšķīlās 15. aprīļa naktī un tika pie vārda Durberts. 5. oktobrī tika saņemti DNS analīžu rezultāti, kuros oficiāli konstatēts, ka Durberts ir mātīte – tātad Durberta.

Vairāk par notikumiem ligzdā lasi forumā.

Tiešsaistes kamera, kas seko līdzi pašreizējiem notikumiem Durbes jūras ērgļu ligzdā, skatāma šeit.

Jau vēstījām, ka pašlaik ērglis Roberts ir manīts nevis ar Durbi, bet ar jaunu ērgļu mātīti. Durbe nav novērota jau pāris mēnešus. Savukārt par to, vai šogad, līdzīgi kā pērn, gaidāmi ērgļu mazuļi, ornitologs Jānis Ķuze skaidroja, ka jaunizveidotie putnu pāri pirmo gadu var pavadīt kopā, bet neligzdot. Ierasts, ka izperētās olas parasti gaidāmas februāra beigās vai marta pirmajās divās dekādēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!