Foto: Privātais arhīvs

Aptuveni 50 tūkstoši skatījumu nepilnu trīs dienu laikā – tādu atsaucību un popularitāti iemantojis feisbukā publicētais video ar sunīti Fredi, kurš sagrauzis saimnieces kurpi. "Nu, Fredi!" vairākkārt dzirdams nelielajā fragmentā, taču suņuks vien noskatās uz sagrauzto kurpes papēdi un purngalu. "MansDraugs" Freda saimniece Sabīne atklāja, ka video popularitāte nākusi pēkšņi: "Esmu par to visai pārsteigta, jo tāds nebija mūsu mērķis – gribējām tikai padalīties ar draugiem, kas Fredi pazīst! Bet pie sirds gāja daudziem!" Protams, par blēņdari nu ir interese uzzināt ko vairāk, tāpēc Sabīne labprāt pastāstīja, kāda tad ir ikdiena ar četrkājaino draugu, kurš nu viņu atstājis bez iemīļotākajām kurpēm.

Notikuma galvenais varonis, suņu puika Fredis, ir nepilnus trīs gadus vecs, dzimšanas dienu viņš svinēs 1. jūnijā. Sabīne pastāstīja, ka vispirms radies suņa vārds, un tikai pēc tam ģimenē ienācis pats mīlulis. "Jāsaka, ka neesam nošāvuši greizi – cits vārds viņam nemaz nepiestāvētu," priecājās Sabīne. "Mēs par to ļoti ilgi domājām, izsvērām visus par un pret, apzinājām draugus un radus – vai pieskatīs Fredi, ja mēs kaut kur brauksim atpūsties un Fredi nevarēsim paņemt līdz. Atradām vairākus, kas piekrita, un, jāsaka, ka ne reizi nav pievīluši, kad pajautājam vai pieskatīs, nekad neatsaka. Tas, manuprāt, ir daudz no svara."

Kad pienācis liktenīgais brīdis izvēlēties sunīti, Sabīne ar draugu Andri nolēmuši, ka viņi vēlas rūpēties par franču buldogu. Taču, kā redzams fotogrāfijās, Fredis franču buldogam līdzinās vien daļēji: "Sunim augot, sapratām, ka viņš nebūs riktīgs francūzis, bet tāpēc jau nemīlēsim viņu mazāk. Ņēmām viņu no privātpersonas, kuram bija franču dāma, saimnieks mums teicās, ka viss kārtībā un neviens svešais klāt nav bijis. Protams, uzticējāmies. Tagad rīkotos daudz citādāk, ja būtu jāņem suns. Bet laikam tā bija jānotiek un pie mums bija jānonāk Fredim tādam, kāds nu viņš mums ir, un ne mirkli neesam nožēlojuši." Fredis nu ir kastrēts, un Sabīne iesaka citiem saimniekiem nebaidīties no šīs procedūras, jo tā atvieglo dzīvi gan sunim, gan viņa saimniekiem.

Bet nu – pie nedarbiem! Nevar būt, ka kurpes graušana ir vienīgā blēņa, ko Fredis sava mūža garumā ir paveicis. Sabīne apstiprināja: "Kad jaunskungs bija maziņš, tad pigorus taisīja daudz biežāk – plēsa žurnālus, žļembāja drēbes, kas tika atstātas, apēda kādu iešļūceni, nodīrāja ādas pufus – tagad tie ir bezādas krēsli, spēlējās ar TV pultīm – nomainījām kādas piecas TV pultis (bet paši vainīgi, jo aizmirsām novākt no viņa redzes loka), tika klāt kurpju tīrāmajam – šis bija nedaudz biedējoši, jo apēda arī kurpju tīrāmo, bet ciešā sadarbībā ar vetārstu viss bija kārtībā, viņa vēders visu pārstrādā, un viņš pāris dienas smaržoja pēc tikko tīrītām kurpēm." Tāpat Fredis iejuties dārznieciņa lomā un racis palmu podiņā, kā arī uzracis Sabīnes vecmammas dārzu.

Laikam ejot, arī Fredis, saprotams, kļuvis pieaugušāks un mierīgāks: "Apmēram gadu lielu nedarbu nebija, ja nu vienīgi kāds saplēsts žurnāls, kas atstāts viņam par ķepai." Ja agrāk tika ievēroti vairāki drošības pasākumi, piemēram, slēpti visi apavi, kurus saimnieki likuši vannasistabā, lai Fredis netiktu tiem klāt, Sabīne pieminēja, ka "nu jau kādu laiku viņam uzticējāmies un kurpes brīvi stāvēja koridorā, un viņam viņas nebija interesantas". Un šeit sākas stāsts, kura rezultāts video formātā izpelnījies ap 50 tūkstošiem skatījumu.

"Kas viņam notika un kāpēc pirmdien sagribējās pagaršot manu kurpi – nezinu. Visticamāk, kāda mēness fāze viņu ietekmējusi," notikumus 6. februāra vakarā atcerējās Sabīne. "Šīs konkrētās kurpes bija maisiņā uz plauktiņa, pāri karājās jakas un, ja nezina, tad nu nekādi nevarēja to maisiņu redzēt. Taču Fredim dienas laikā ir daudz brīvā laika un, ja nenāk miegs, tad var izokšķerēt visu dzīvokli. Pirmais mājās ieradās saimnieks Andris, kurš jau ieejot pa durvīm saprata, ka kaut kas nav kārtībā (Fredis nekad nenāk pretī, ja mājās ir ko sastrādājis), jo maisiņš saplēsts un otra kurpe (veselā) mētājas koridorā. Ar samiegtām acīm gāja skatīties, kur otra, un atrada to saplēsu Freda gultā. Fredis parasti visu velk uz savu lielo gultu. Suni kārtīgi sarāja un atsūtīja man foto, ka kurpes nav."

Lai arī video fragmentā Sabīne vairākkārt piemin Fredim, ka tā darīt nevarēja un ka, cerams, kurpe bija "garšīga", patiesībā saimnieki uz savu mīluli nedusmojas: "Tā jau ir tikai kurpe, protams, šīs bija vismīļākās un visērtākās kurpes, kādas vien man bijušas."

Vaininieks kurpes apskādēšanā, domājams, saprot, ka tiek rāts, īpaši, ja tiek parādīti lietiskie pierādījumi, tā Sabīne. Suņuka izturēšanos spilgti rāda arī Sabīnes drauga Andra uzfilmētais video, kas publicēts viņa feisbuka profilā un guvis ievērojamu atsaucību: "Tā nu visi sāka dalīties un likt sirsniņas. Nebija mums tāda mērķa kļūt populāriem vai tamlīdzīgi, vienkārši padalīties ar to, kādu nedarbu Fredis sadarījis, jo ilgu laiku viņš bija paraugpuika!"

Foto: Privātais arhīvs

Blēņdari Fredi viņa saimniece raksturo kā īstu ģimenes un tuvāko draugu mīluli, kuram garšo labi paēst un patīk panašķoties. "Jāsaka, ka viņš ir ļoti straujš un arī biedē cilvēkus no malas, taču viņš tiešām ir labs un draudzīgs. Mēdz būt spītīgs un nevar nepieminēt, ka patīk labi izgulēties," pastāstīja Sabīne.

Suņuks ir arī ļoti rotaļīgs un draiskulīgs, viņš labprāt spēlējas un skraida pa mežu pēc bumbas, ziemā lec sniegā, bet rudenī labprāt skraida pa lapām. Tāpat Fredim patīk arī skraidīt ar sugasbrāļiem, un Sabīne piebilda, ka sunim īpaši patīk liela auguma biedri: "No mazotnes draudzējās ar Amerikāņu Stafordšīras terjeru vārdā Niko un bija labākie draugi un kaimiņi, tāpēc arī tagad patīk tikai lieli suņi, jo pie viņiem ir pieradis."

Sabīnes sarūpētās fotogrāfijas no privātā arhīva rāda, ka trijotne ir ļoti aktīva un dodas dažādos izbraucienos. "Uzreiz suni radinājām pie auto un gariem braucieniem, lai nebūtu problēmas ar pārvietošanos. Visur, kur braucam, cenšamies ņemt līdzi arī Fredi. Vai tā ir Sigulda, vai Liepāja –suns ir līdzi. Atrodam vietas, kur ar suni pieņem, un viss notiek. Pagājušajā vasarā ar Fredi braucām uz Kauņu Lietuvā. Iepriekš vairāk paplānojām un paskatījāmies, kur ar suni var un kur nevar," kopīgo laika pavadīšanu raksturoja Sabīne, piebilstot, ka ceļa laikā nedaudz vairāk jārada iespējas piestāt un izlocīt kājas, kā arī padzerties ūdeni.

Foto: Privātais arhīvs

"Un lai cilvēki nestāsta, ka dzīvnieks ir kāda veida apgrūtinājums un ka viņu nevar ņemt šur vai tur līdzi! Visu var, vajag tikai gribēt!" iedrošināja Sabīne. "Cilvēkam ir jāapzinās, ka suns vai kaķis dzīvos kā minimums 10 gadus! 10! Nevis vienu vai divus, bet gan kā minums 10! Tas ir jāsaprot." Četrkājainā drauga ienākšanu ģimenē viņa raksturoja kā atbildīgu brīdi, līdz ar kuru rodas arī atbildība: "Mēs zinājām, ka tās būs lielas pārmaiņas, jo sunim tomēr ir savas vajadzības - jāiet ārā kā minimums trīsreiz dienā, jāveltī laiks garām pastaigām un nevar neiet ārā, pat ja ārā gāž lietus, ir vētra vai salst deguns. Tā ir liela atbildība un ideālā variantā es gribētu, lai visi, kas ņem suni, arī kaķi vai citu dzīvnieku, izsver visus par un pret, nevis paņem un tad saprot, ka tā ir kļūda vai pēkšņi jādodas prom peļņā uz ārzemēm."

Viņai un Andrim kā jaunajiem dzīvnieciņa saimniekiem lieti noderējis arī suņu skoliņas apmeklējums un mīluļa apmācība. Par to Sabīne stāstīja: "Uzreiz izlēmām doties uz suņu skolu un socializāciju. Tā pa tiešām palīdz izprast suni, iepazīt citus. Un suns iepazīstas arī ar pašu saimnieku! Iemācījāmies nolasīt suni, atpazīt, kāda būs reakcija uz dažādām lietām un situācijām." Tāpat Sabīne saimniekiem ieteiktu: "Es patiešām gribu atgādināt to, ka cilvēkiem vairāk jāpadomā pirms rīkošanās. Lai ir atbildīgi par to, ko ir pieradinājuši!"

Bet nu fotogalerijā vari aplūkot vairākus kadrus no sunīša ikdienas. Varam pačukstēt, ka arī tajās aplūkojami daži citi nedarbi, kurus paveicis Fredis!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!