Foto: Privātais arhīvs

Iepazīstaties, šī ir astoņus mēnešus jaunā Ella. Suņu meitene ir vācu mazais špics ar ciltsrakstiem. Ella līdzinās lapsiņai, un raksturs viņai arī ir viltīgs un rotaļīgs. Viņai patīk pastaigas svaigā gaisā tik ļoti, ka bieži ar savu saimnieci Terēzi spēlē "Noķer mani, ja vari!".

Suņu meitenes saimniece Terēze stāsta, ka nolēmusi mājās pieņemt sunīti, jo, ar draugu dzīvojot, sapratuši, ka trūkst kādas dzīvības ikdienas dzīvē. "Tad nu vienu rītu pamodāmies un skatījāmies sludinājumus, kad ieraudzījām Ellu, uzreiz iemīlējāmies. Pēc pusstundas bijām jau ceļā uz Jaunbērzi, kad iegājām saimnieces mājā, viņa Elliņu atnesa no citas istabas. Ieraugot mūs, Elliņa uzreiz skrēja mums pretī sasveicināties. Ar draugu uzreiz sapratām, ka ņemsim mazo brīnumiņu, nokārtojām visus papīrus un vārdu izvēlējāmies pēc saimnieces piekodinājuma, ka vārdam jāsākas uz "E" burta, jo to paredz viņas ciltsraksti," Terēze stāsta par to, kā pirmo reizi tikusies un izvēlējusies vārdu savai suņu meitenei, kura bijusi vien plaukstas lielumā.

Terēze stāsta, ka sarūpējusi Ellai visu nepieciešamo, lai viņa justos kā mājās. Ella ļoti ziņkārīgi apostīja un apskatīja jauno mājvietu. Sapratusi, ka būs labi, Ella iezīmējusi teritoriju pie balkona durvīm, smej saimniece. Ar jauno ģimenes locekli, protams, bija jāiepazīstina arī vecāki. "Uzaicinājām ciemos manus vecākus, bet par sunīti vēl neko nebijām teikuši. Kad vecāki apsēdās viesistabā, tad atnesām Ellu un vecāki bija sajūsmā, Ella arī. Viņa izturējās ļoti draudzīgi un jau gribēja spēlēties."

Terēze ļoti uztraukusies par pirmo nakti, ko Ella pavadīs pie viņiem bez saviem suņu vecākiem. "Pirmā nakts noritēja ļoti veiksmīgi, Elliņa gulēja pie mums guļamistabā uz viņai iekārotas sedziņas un viņa it nemaz neraudāja."

"Nākamajā dienā es pirmo reizi izvedu Ellu laukā. Viņai tas bija kas jauns un sākumā bija ļoti bailīga, par visu brīnījās. Pēc laiciņa jau pierada un spēlējas pa zālīti un sakritušajām rudens lapām," atminas Terēze par pirmo pastaigu ar Ellu. Jaunā saimniece arī atzīst, ka sākusi bažīties un saprast, ka viņas atbildība ir ļoti augusi, jo jārūpējas par šo mazo radībiņu, kurai Terēzei nu ir visa pasaule.

Kad Ella ienākusi Terēzes dzīvē, meitenes jaunā mīļākā nodarbe ir bijušas pastaigas un iepirkšanās zoo veikalos, lai palutinātu savu princesi. "Esmu nopirkusi gandrīz visas mantiņas priekš mazajiem suņiem, visādus suņu našķīšus, vitamīnus, šampūnus, ķemmes, siksniņas, gultiņas, sedziņas, lai tik viņai viss būtu. Esmu mazliet aizrāvusies ar to visu."
Terēze savu suņuku ved pastaigāties uz vietām, kur viņu var atlaist no siksniņas, lai mazā Ella var izskraidīties.

"Ellai ļoti patīk būt laukā. Kad viņa bija maziņa, nekur tālu jau aizskriet nevarēja, bet tagad skraida kā lielie suņi." Saimniece stāsta, ka suņu meitene mēdz parādīt raksturiņu, kad laiks doties mājās, un ne par ko neļauj sevi noķert. Lai gan Ella vēl esot ļoti hiperaktīva, ar katru dienu viņa paliekot gudrāka un nosvērtāka.

"Ellu mazgāju diezgan bieži, jo, skrienot pa dubļiem, mežu un jūru, viņa nosmērējas. Viņai, starp citu, ļoti patīk skriet gar jūru un ķert vilnīšus, no ūdens nemaz nebaidās. Bet nekādas pretenzijas pret mazgāšanos viņa neizrāda, vienīgais viņai nepatīk, kad žāvēju viņas kažociņu ar fēnu."

Lai gan Ella ir Terēzes un viņas drauga aizbildniecībā, meitene stāsta, ka Ella par savu saimnieci izvēlējusies tieši viņu, jo Terēze visvairāk laika pavada kopā ar pūkaino mīluli. "Es Ellu ņemu līdzi visur, kur iespējams, viņai ļoti patīk braukt mašīnā un skatīties ārā pa logu, bet tikai ar vienu nosacījumu, viņai ir jāsēž man klēpī."

Terēze stāsta, ka Ellai patīk arī taisīt palaidnības un pakaitināt saimnieci. "Piemēram, ja es Ellai aizliedzu kaut ko ņemt, čības, konfektes vai kādu citu priekšmetu, viņa speciāli aiziet to paņemt un atnes man parāda, ka nav klausījusi un gaida, kad skriešu viņai pakaļ. Ellai tā ir kā spēle."

"Kad es stādīju sīpolus, Ella viņus raka ārā un laimīga skrēja prom," stāsta Terēze par Ellas blēņām. "Ar viņu ir kā ar bērnu, brīžiem ir grūti un nav spēka, bet, kad viņa paskatās ar savām brūnajām actiņām, visi nedarbi tiek piedoti un aizmirsti. Tagad viņa ir sākusi arī gulēt mums blakus gultā un, ja es viņai to neļauju vai ieslēdzu citā istabā, ir bērna cienīga histērija."

Ellai ir arī labākā draudzene vārdā Bella, kura ir Terēzes draudzenes mīlule. Bella ir mazliet mazāka, jo ir punduršpics. "Viņas jau kopš bērnības abas kopā spēlējas, abas ir kā māsiņas. Bellai un Ellai ir savas spēles, kad abas satiekas, varētu vērot viņas visas dienas garumā," smaida lepnā saimniece. "Bella vienmēr aizstāv Ellu, bet vispār Ella ir ļoti greizsirdīga, ja man kāds cits dzīvnieks nāk klāt, viņa to nepieļauj, sāk rūkt un riet, lec virsū. Bet nekad nekož." Terēze smejas, ka no mazās meitenes ir skaņas, bet nav darbību. "Viņai pašai šķiet, ka viņa ir ļoti liels suns, iesprostots mazā suņa ķermenītī. Drosme viņai netrūkst," nešaubīgi piebilst Terēze.

Foto: Privātais arhīvs

Ar mazo suņu meiteni saimniece jūtas kā ar bērnu, jo ir neiespējami atstāt Ellu vienu. "Viņai ļoti patīk traucēt klāt gultu un lēkāt pa palagiem, es bez Ellas pat nevaru ieiet vannasistabā, jo viņa sāk gāzt ārā durvis, ieskrienas un lec pret tām." Terēze stāsta, ka viņas mazajai princesei ir ļoti svarīgi būt visu laiku līdzās. Viņa ir ļoti sabiedriska un draudzīga suņu meitene, viņai patīk cilvēki un citi zvēriņi.

Ja Ellu atstāj mājās vienu pašu, viņa ļoti par to pārdzīvo, bet, kad saimniece atgriežas, suņu meitene nezin kur likties no laimes un vismaz piecas minūtes apliecina savu laimi, lecot un smilkstot.

Saimniece stāsta, ka Ella ir ļoti kaprīza suņu meitene, visā ir jāizpatīk, jāizdabā un ja kaut kas netiek darīts pa prātam, tad viņa apvainojas un uztaisa žēlīgas actiņas, tā teikt, spēlē uz Terēzes jūtām. "Ellu drīzumā vedīšu pie kinologa, lai man pastāsta, kā labāk iemācīt labu uzvedību, lai būtu paklausīgāka. Jo mana Elliņa ir mazs velniņš. Bieži pat saucu viņu par Elluškiņu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!