Tiem, kuri ir uzņēmušies atbildību par bērniem (nav svarīgi – par paša vai svešiem), kā likums ir jāuztver fakts, ka ar bērniem mīlestībā jādalās katru dienu, uzsver socioloģe Anžela Osvalta, kā arī medicīnas doktori – Natālija Štasa-Reisa un Marks Dombeks, kuri portālā "Powerofpositivity" nosauc uzvedības vai rakstura īpašības, kas var liecināt par mīlestības trūkumu.
Neprasme uzticēties
Lai individuālā līmenī attīstītos prasme uzticēties, ir nepieciešama stabila, pozitīva vide. Tieši tādēļ ir galēji svarīgi, lai bērnam apkārt būtu stabili un līdzsvaroti cilvēki. Histērijas, kliegšana un bieža vides maiņa negatīvi ietekmē uzticēšanās jūtu attīstību. Bērniem jājūtas drošībā un jāsaņem pozitīvs emocionāls atbalsts no apkārtējiem.
Ja mūsu bērniem nebūs stabilas un labvēlīgas emocionālās vides (pirmkārt, jau ģimenē), tad ļoti iespējams, viņiem būs sarežģīti uzticēties, lai kurš tas arī nebūtu. Bet tas, savukārt, savā ziņā garantē arī grūtības personiskajās attiecībās.
- Par slikto bagāžu no bērnības jeb kompleksu gūšanu, kas vēlāk, pieaugušā vecumā, rada dažādus sarežģījumus, plašāk lasi šeit.
Zems emocionālais intelekts
Bez spējas korekti interpretēt savu emocionālo stāvokli, bērns arī var pilnvērtīgi neattīstīt dzīvei svarīgo īpašību – emocionālo intelektu.
Spēcīgas bailes kļūdīties
Bērniem, kuri auguši pret viņiem vienaldzīgā vidē, pastāv nopietnas problēmas ar pašvērtējuma attīstību. Savukārt motivējoša un mīloša vide veicina izturības un pārliecības par sevi attīstību.
Bērns, kurš bērnībā nav bijis mīlēts, paaugoties droši vien izjutīs pārliecības par sevi trūkumu. Kā likums, tas parādās kā pārmērīgas bailes pieļaut kļūdas. Daudzi veiksmīgi cilvēki izrādās nespējīgi pilnībā realizēt savu potenciālu, tikai pateicoties tam, ka bērnībā nav pietiekami saņēmuši vecāku uzmanību un mīlestību. Viņi vienkārši baidās, ka viņiem nekas neizdosies.
- Šķietami nevainīgus vecāku apgalvojumus un to nepatīkamās sekas bērna dzīvē iepazīsti te, kur par tēmu runā psihoterapeits.
Nosliece uz toksiskām personīgām attiecībām
Cilvēka smadzeņu izaugsme galvenokārt noris caur asociācijām un attēlu atpazīšanu. Psiholoģijā un kognitīvajā neirobioloģijā attēlu atpazīšana tiek definēta kā "kognitīvs process, kas salīdzina informāciju, kas iegūta no ārpasaules, ar informāciju, kura gūta no atmiņas".
Kas attiecas uz personīgām attiecībām – bērns, kurš cietis no mīlestības trūkuma, kļūstot pieaudzis, tieksies pēc tā, kas viņam ierasts, proti, toksiskiem cilvēkiem.
Nedrošības un pieķeršanās sajūta
Praktiski jebkurš speciālists, kurš strādā psihiatrijā, piekritīs, ka pozitīva vide ārpus ģimenes var kompensēt negatīvo gaisotni ģimenes lokā. Tomēr realitātē viss ir daudz sarežģītāk.
Jo, redz, ja bērns nevar uzticēties cilvēkiem, kuri palīdzējuši viņam nākt pasaulē un kuriem jāatbild par viņa drošību, kā gan viņam sevi piespiest vispār kādam uzticēties?
Nosliece uz depresiju
Nemīlēti bērni paaugoties bieži cieš no problēmām ar psihisko veselību.
Kā likums, depresija un trauksme parādās no:
Depresija un hroniska trauksme – tās ir divas no izplatītākajām psihiskajām saslimšanām visā pasaulē. Iespējamība ar tām saslimt pieaugušā vecumā daudzkārt pieaug, ja šī cilvēka ģimenē bijušas nopietnas problēmas, kad viņš vēl bijis bērns.
- Kā atšķirt pusaudžu spurainumu no īstas depresijas, uzzini šajā rakstā, kur par šo jautājumu stāsta krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.
Pārmērīgs jūtīgums
Mēs visi esam dzirdējuši padomus neņemt dziļi pie sirds apkārtējo teikto. Kopumā tas ir pietiekami vērtīgs padoms. Cilvēki, kuri cenšas tikt galā ar savām problēmām, bieži tās provocē uz apkārtējiem. Ja mēs šo cilvēku teikto neuztversim kā attiecināmu uz sevi, tad tas var palīdzēt viņus saprast, un, iespējams, pat palīdzēt tikt galā ar šīm problēmām.
Tomēr tam, kurš bērnībā nav saņēmis mīlestību un uzmanību no tuvākajiem, sekot šim padomam nebūs viegli. Šos cilvēkus pastāvīgi māc bailes būt atgrūstam, bet kopā ar nepārliecību par sevi, – tas pierāda, ka bērnībā viņi jutušies nevajadzīgi un nemīlēti.
"Oi, kādi mēs jūtīgi…" Šo frāzi mēs visbiežāk dzirdam no emocionālās vardarbības cienītājiem. Un šī frāze tikai pielej eļļu ugunij, apdedzinot jau tā slimīgi jūtīgo upura psihi.
Viedi padomi par mīlestības sniegšanas nozīmi
Katram no mums ir savs veids, kā bērniem parādīt, cik ļoti tos mīlam, un tikai pateicoties tam, vecāki varēs ielikt stabilus pamatus bērna tālākajā dzīvē.
Lūk, daži ekspertu padomi:
- Lai pieķeršanās un mīlestības izrādīšana saviem bērniem kļūst par tavu galveno prioritāti katru dienu;
- Slavē bērnu iespējami biežāk (bet uzslavām jābūt nopelnītām, piemēram, bērns tev palīdzējis mājas darbos vai dienasgrāmatā redzi labas atzīmes);
- Centies vienmēr saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi un emocionālo briedumu, lai bērniem radītu veselīgu vidi;
- Atceries, ja esi vecāks vai audžuvecāks un pastāvīgi esi saspringts, satraukts, atrodies depresijas stāvoklī vai skumsti, tas var negatīvi atsaukties uz bērna attīstību;
- Nebaidies vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem, ja jūti, ka pats netiec galā.
"Mums izdzīvošanai nepieciešami četri apskāvieni dienā. Mums dienā nepieciešami astoņi apskāvieni, lai uzturētu labu veselību. Mums dienā nepieciešami 12 apskāvieni personīgai izaugsmei". Šī frāze pieder amerikāņu izcelsmes psihoterapeitei Virdžīnijai Satīrai. Mūsdienu zinātnieki var nosaukt kā minimums septiņus medicīniskus iemeslus, kādēļ tev tūliņ pat vajadzētu sākt izpildīt šos "normatīvus" attiecībā pret savu bērnu. Par to plašāk uzzini šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
