Neglīto patiesību vairs nevar paslēpt. Kāpēc upuri kļūst par vainīgajiem?

Seksuāla uzmākšanās, izmantošana un vardarbība. Par šiem jautājumiem pēdējā laikā diskutē arvien biežāk. Tomēr joprojām novērojama neticība cietušajam un upura vainošana. Kāpēc tā? Kādas sajūtas sabiedrībai izraisa ziņas par seksuālas vardarbības gadījumiem, un kā tās saistītas ar tendenci vainot upuri? Par to podkāstā "Laimes laboratorija" runājam ar psihoterapeitu Andri Veselovski.

Sarunas laikā eksperts atklāj, ka lielākā daļa sabiedrības, visticamāk, nenojauš, cik patiesībā izplatīta ir vardarbība. Psihoterapeiti par šiem jautājumiem centās runāt jau pirms vairākiem gadu desmitiem, bet tikai tagad tas ir kļuvis par "karstu tematu". Turklāt joprojām ļoti izteikti un skaļi notiek upura vainošana.

Andris ieskicē sabiedrības attieksmi gadījumos, kad izskan ziņas par seksuālu vardarbību un to, ka cilvēks, izmantojot varas pozīciju, ir bijis vardarbīgs, aizskāris, izmantojis kādu citu. "Tā ir tāda tēma, par ko nedrīkst runāt. Līdz ar to upura vainošana ir pirmā taktika." Upuris ir uzdrošinājies runāt par to, par ko nedrīkst runāt, viņš ir iznesis gaismā kādas kopienas slikto, netīro noslēpumu, līdzšinējās attieksmes veidošanos skaidro psihoterapeits. Šāda attieksme ir gan pret negatīvo ģimenēs, gan darbavietās, gan mācību iestādēs un citur.