Seši labākie sētas sargsuņi. Iesaka kinoloģe  (3)

"Galvenais nosacījums, izraugoties sargsuni, ir – lai svešiem viņš izskatītos draudīgs! Ja pa pagalmu, asti luncinādams, skraidīs, piemēram, draudzīgais labradors, diez vai tas kādam ļaundarim šķitīs vērā ņemams šķērslis. Tajā pašā laikā nopietnā izskata sunim, protams, jābūt draudzīgam pret savējiem," skaidro kinoloģe Marika Krauja.

"Ja nepieciešams teritorijas sargs, kas daudz uzturēsies ārā, vienlīdz svarīgi, lai sunim būtu pietiekami biezs kažoks un ziemā nebūtu auksti. Piemēram, arī dobermanis ir labs sargsuns, taču ir īsspalvains, tādēļ ziemā ārā ilgstoši uzturēties nevar."

Kinoloģe nosauc sešas augumā lielas un vizuāli iespaidīgas suņu šķirnes, taču uzsver, ka pateikt, kurš no visiem būtu labākais sargsuns nav iespējams, tādēļ secībai topā nav nozīmes.

"No minētajām šķirnēm kaukāzietis un Vidusāzijas aitu suns ir patstāvīgākie un neatkarīgākie suņi, viņiem cilvēka sabiedrība nepieciešama mazākās devās nekā pārējiem. Tomēr jāsaprot, ka jebkuram sunim ir nepieciešama saskarsme ar cilvēku. Nevar suni vienkārši piesiet ķēdē un atstāt savā vaļā, jo viņš ir sociāls dzīvnieks – četrkājainajam sargam ir jāveltī uzmanība, ar viņu jāaprunājas un jānodarbojas – jāved pastaigās, jānodrošina fiziskas aktivitātes vai rotaļas," uzsver Marika Krauja.

Dzirdēts apgalvojums, ka ir necilvēcīgi likt sunim visu laiku dzīvot ārā. Tam kinoloģe nepiekrīt, sakot, ka minēto šķirņu pārstāvji, īpaši Kaukāza un Vidusāzijas aitu suņi, laukā jūtas tīri labi, un nereti saimniekam suni izmitināt ārā liek būtiski iemesli, piemēram, mājās ir mazi bērni un nav laika nepārtraukti viņu saskarsmi ar četrkājaino draugu uzraudzīt. Sunim gan noteikti jānodrošina sausa vieta (būda), kur gulēt, ēna un aizvējš, kā arī tīrs dzeramais ūdens un, protams, pārtika.

"Jāpiebilst, ka ne par vienas šķirnes suni nevar apgalvot – viņš 100% pasargās jūsu īpašumu no zagļiem. Mūsdienās, ja kāds par katru cenu vēlēsies iekļūt konkrētā mājā, noteikti atradīs veidu, kā jebkuru suni neitralizēt.

Bet nevar noliegt, ka sargsuns lieliski pilda preventīvo funkciju – jau ar savu izskatu vien tas iedveš respektu un atbaida potenciālos ļaundarus. Ja zaglim būs iespēja izvēlēties māju ar suni vai bez tā, viņš, visticamāk, izvēlēsies to, kur nav jākrāmējas ar suni. Redz, suns var sacelt lieku troksni, piesaistīt apkārtējo uzmanību – zagļiem, protams, gribas no tā izvairīties!"

Marika Krauja piebilst, ka prasības pret sargsuni katram var atšķirties, un, ļoti iespējams, kādam neviens no nosauktajiem suņiem nešķitīs piemērots. Teiksim, veca gadagājuma cilvēkam varētu būt grūti tikt galā ar minētajiem raženā auguma ķepaiņiem. Ļoti iespējams, kāda kundzīte labprātāk par sargu izvēlēsies taksi, kas dzīvos viņai līdzās mājās un, sētā iemaldoties kādam neaicinātam viesim, sāks riet, brīdinot saimnieci.

Ne velti šīs šķirnes pārstāvji bieži kļūst par policijas suņiem, kas palīdz notvert likumpārkāpējus. Vācu aitu suns viegli padodas apmācībai. Kažoks ļauj tam ilgi uzturēties ārā kā vasarā, tā ziemā.

Vācu aitu suns ir pašpārliecināts, neatkarīgs un bezgala uzticīgs savam saimniekam un viņa ģimenei. Tajā pašā laikā šis suns ir ļoti sabiedrisks un orientēts uz sadarbību ar cilvēku, tādēļ viņam jāveltī pietiekami daudz uzmanības.

Rotveilers Latvijā ir populārs kā sargsuns jau no padomju laikiem. Viņu var dēvēt par sargsuni -leģendu. Šis suns ir gudrs, apķērīgs, paklausīgs, ļoti uzticīgs savam saimniekam un viņa ģimenei, modrs, drosmīgs, spēcīgs un iespaidīgs.

Saimnieka ģimeni un tās īpašumu rotveilers aizsargā līdz galam. Vairumam šo suņu piemīt tendence stipri pieķerties tikai vienam saimniekam. Rotveilers viegli padodas apmācībai.

Būtībā tas pats kaukāzietis, tikai bez ausīm un astes. Izvēle starp kaukāzieti un alabaju drīzāk ir gaumes jautājums.

Šis suns ir viegli kopjams, mazprasīgs, ar iespaidīgu ārieni, drošsirdīgs, modrs, izturīgs un stiprs.

Rīzenšnaucers ir ne tikai masīvs un vizuāli iespaidīgs, bet arī ļoti enerģisks un zinātkārs. Īsts nemiera gars. Visu laiku ir kustībā, kaut ko meklē, ostās – tas gluži vienkārši ir viņa dabā.

Vienmēr interesējas par visu, kas notiek apkārt, stāsta kinoloģe Marika Krauja. Šo suni ļoti reti var ieraudzīt mierīgi guļot, nolīdušu kaut kur maliņā. Pienākt klāt gulošam rīzenšnauceram faktiski ir neiespējamā misija.

Šis modrais, piesardzīgais, izturīgais un psihiski nosvērtais suns aizrautīgi mācās un nemēdz klaiņot apkārt. Viņš ir ļoti uzticīgs savam saimniekam, nepiekukuļojams, gudrs, apķērīgs un labsirdīgs. Ļoti pieķeras sava saimnieka ģimenei.

Jārēķinās gan, ka milzu šnaucera kažociņam nepieciešama regulāra kopšana – tas jāsukā un vismaz divreiz gadā jāizplūkā. Suns labi pacieš gan karstumu, gan aukstumu.