Septiņas mierīgas suņu šķirnes – mājās sēdētāji, kam nevajag daudz enerģisku aktivitāšu

Portāla komanda apkopojusi septiņas šķirnes, kas pārlieku neskums, ja saimnieks nevarēs nodrošināt ļoti daudz fizisko aktivitāšu, teiksim, paklausības, veiklības vai adžiliti treniņus.

Šos suņus arī nebūtu pareizi saukt par gausiem vai slinkiem. Arī viņiem ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes, taču prasības šajā ziņā ir daudz pieticīgākas nekā darba suņiem. Vai vari iedomāties, ka franču buldogs ar tik pat lielu aizrautību veiktu vācu aitu suņa darbu policijā? Tas vienkārši nav domāts viņam.

Lielu daļu no šiem suņiem mēdz dēvēt par klēpjsunīšiem. Visi ir salīdzinoši neliela auguma.

Šī ziemeļnieciskā suņu šķirne cēlusies Nīderlandē. Vilku špicam, kā jebkuram citam sunim, ir nepieciešams izkustēties, taču viņam pilnībā pietiks ar mierīgu pastaigu pavadā vai izdauzīšanos kopā ar saimnieku mājas pagalmā. Vilku špics ātri pielāgojas saimnieka aktivitātes līmenim.

Lieliska ziņa dzīvokļu īpašniekiem – samērā nelielā auguma dēļ šis suns labi jutīsies arī nelielā dzīvojamajā platībā!

Vilku špics ir pats lielākais špicu saimes pārstāvis (skaustā 44–48 cm augsts). Lielisks suns-kompanjons.

Šīs šķirnes suņi ir lieliski piemēroti pat tiem, kurus mēdz dēvēt par "dīvānu deldētājiem". Protams, arī buldogam nepieciešamas fiziskās aktivitātes, taču "saplacinātā" purniņa dēļ viņš nav liels skrējējs un ātri aizelšas.

Angļu buldogs priecāsies par regulārām mierīgām pastaigām, kas tam noteikti ir piemērotākas nekā enerģiskas nodarbības, kur vajag lielu piepūli.

Šis suns ir jāsargā no pārmērīgas fiziskās slodzes un karstuma, jo viņam, kā visiem brahicefālā tipa jeb plakanpurna suņiem, ir lielāks pārkaršanas risks.

Neraugoties uz nopietno purniņa izteiksmi, buldogs ir mīlīgs un jautrs, un tam patīk spēlēties. Tā ir viena no retajām suņu šķirnēm, kuras pārstāvji cilvēkus mīl vairāk nekā savus sugas brāļus.

Franču buldogs, tāpat kā viņa līdzinieks angļu buldogs, nav no lielajiem skrējējiem. Šis suns nenoliedzami ir ārkārtīgi pievilcīgs – ar lielām "sikspārņa" ausīm un sirsnīgu, iejūtīgu acu skatienu.

Franču buldogs no fiziskajām aktivitātēm priekšroku dod rāmām pastaigām kopā ar saimnieku. Ķepainis labāk jūtas mazliet vēsākā laikā, nevis svelmainās vasaras dienās, jo "plakanā" purniņa dēļ ir jutīgs pret karstumu.

Mazais, kompaktais suns ir liels cilvēku draugs, kurš ļoti pieķeras saviem saimniekiem un ir kā uzburts uz bērniem. Franču buldogs – ja ir pareizi un ar mīlestību audzināts – visbiežāk draudzīgi sasveicinās ar ikvienu ciemiņu. Šis piemīlīgā purniņa īpašnieks vienlīdz labi jutīsies kā pilsētas dzīvoklī, tā privātmājā.

"Smukģīmītis" Kinga Čārlza spaniels vislabāk jūtas, atpūšoties uz dīvāna vai līksmi skraidelējot kopā ar bērniem.

Šis suns viegli piemērojas saimnieka aktivitātes līmenim. Kavaliera Kinga Čārlza spaniels ir lielisks ģimenes mīlulis, jo ļoti pieķeras saviem saimniekiem. Vislielāko baudu suņukam sagādā gozēšanās saimnieku uzmanības saulītē.

Šis suns ir gudrs, apķērīgs un dzīvespriecīgs. Kinga Čārlza spaniels nav no rējējiem. Ideāls klēpjsunītis!

Šis apburošais, baltais spalvu "mākonītis" reizēm skraidelē pa māju kā traks, taču frizē bišons ātri pagurst. Pēc šī "sprinta" suņuks parasti meklē saimnieka klēpi, kurā ērti iekārtoties, lai saņemtu uzmanības apliecinājumus un glāstus. Parādā viņš nepaliek, demonstrējot savu pieķeršanos, kā vien māk.

Franču valodā vārds "bichon" nozīmē "samta spilventiņš cepurēm", bet vārds "frisé" – sprogains. Frizē bišona lielākais lepnums ir sniegbaltais, kuplais kažociņš, bet suņuka galva atgādina lielu pieneņpūku.

Mazais bišons izceļas ar ļoti dzīvespriecīgu raksturu, un laikmetu gaitā bijis daudzu aristokrātu mīlulis.

Frizē bišons ir lielisks kompanjons tiem, kam patīk rāmi vadīt savas dienas.

Enerģisku aktivitāšu vietā šis spalvu kamoliņš dod priekšroku lēkāšanai augšā un lejā no dīvāna. Tas gan nenozīmē, ka pekinietim nav vajadzīga fiziskā slodze. Par pastaigu mazais suņuks vienmēr būs stāvā sajūsmā.

Mazais pekinietis ir suns ar augstu pašcieņu, lepns un neatkarīgs – kā gan citādi, ja ir tāda pagātne! Mazos sunīšus senie ķīnieši dēvējuši par lauvas suņiem un turējuši par svētiem. Valdnieks savu pekinieti, kimono piedurknē ieslēptu, ņēmis līdzi pat uz templi. Drosmīgais suņuks viņam kalpojis ieroča vietā, ja negaidīti uzbrucis ienaidnieks.

Pekinieša krūtīs tiešām pukst lauvas sirds. Baiļu viņš nepazīst un ar uzbrucēja spēku nerēķinās. Ļoti pieķeras saviem saimniekiem.

Vārds "darbs" mazajam šicū nav pazīstams. Viņš vislabprātāk laiku pavada, laiskojoties saimnieka klēpī. Šīs piemīlīgās šķirnes suņi kļuvuši par daudzu sabiedrības dāmu pavadoņiem, tiekot nēsāti līdzi rokassomā.

Arī šicū gan ir nepieciešamas regulāras, ne pārāk garas pastaigas, lai varētu izlocīt mazās kājeles.

Angļi šicū dēvē par krizantēmu suni, jo apmatojums uz šo sunīšu purniņa aug dažādos virzienos – gluži kā krizantēmai ziedlapiņas.

Līdz ar šicū mājās ienākot prieks un laime. Šīs šķirnes pārstāvji tiešām pat vislielākajā īgņā spēj pamodināt dzīvesprieku ar savu rotaļīgumu, ko saglabā līdz pat mūža galam.

Raksta tapšanā izmantota Esteres Ferhūfas-Ferhallenas enciklopēdija "Suņi" ("Zvaigzne ABC"), Temzinas Pikerelas grāmata "Suņa gars. Ilustrēta vēsture" ("Zvaigzne ABC"), kā arī informācija no portāliem "Vetstreet.com" un "Udivitelno.com".