Rudenī, kad veļi izvadīti, nākamā Pilnmēness piekta veltīta aitām. Ap šo laiku katoļi piemin mocekli Katrīnu no Aleksandrijas (viņa dzīvojusi 4. gs. sākumā un iecelta svēto kārtā) un sāk Adventes gavēņa laiku.

Latviešu tradīcijās Katrīna ir ierindojusies lopu patronu grupā līdzās cūku Tenim, govju Māršaviņai, zirgu Ūsiņam un citiem, kļūdama par kazu un aitu aizbildni. Visvairāk Katrīnas dienas ieražu un ticējumu veltīts aitām, un galvenās rūpes šajā dienā ir par aitu labklājību. Senāk tika uzskatīts, ka līdz Katrīnām nedrīkst vilnu cirpt, jo Katrīnas naktī aitas iet baznīcā un kaunas turp plikas doties. Pirms baznīcā iešanas tām mute jāmazgā un vakarā uz aizgalda jāklāj baltas vilnaines, jo tad tām esot smalka, gara un balta vilna. Pēc Katrīnām viņas var cirpt droši, bet labāk to darīt vecā Mēnesī. Ja nu šajā dienā mājā iegriezies kāds ciemiņš, ar viņa cepuri jāieper aitas – tas sola pāris jēru.

Dainās Katrīna gan dažviet tiek pelta, apveltot viņu ar tādiem ne pārāk glaimojošiem epitetiem kā "badmira", "bada cūka", "bada mice", "palaidnīte", "ragana" u. tml., tādā veidā uzsverot, ka Mārtiņi ir bagātāki un lielāki svētki.

Tomēr Katrīnas diena ir kārtīgi sieviešu svētki, kad nedrīkst ne vērpt, ne adīt. Ja šajā dienā vērpsi, vaino sevi – aitas nepadosies. Katrīnas un Mārtiņi ir dienas, ar kuriem izbeidzas daudzi sezonas lauku darbi. Tradicionālie masku gājieni, kas aizsākušies Mārtiņos, turpinās arī Katrīnas dienā. Meitas (bet gājuši arī puiši un vecas mātes) esot pārģērbušās un staigājušas apkārt, dabūdamas ēdamas lietas, vilnu un linus. Šādus ķekatniekus dažkārt esot saukuši par kūjiniekiem. Arī pati Katrīna pie cilvēkiem gājusi, pirms tam villaini staba galā pagalmā pakārusi.

Ja ir vēlme sarīkot svētkus, atceries, ka Katrīnas dienā ierasts cept pelnos vistu vai gatavot aitas gaļu, kam ir rituāla nozīme – aitu labklājības nodrošināšana. Ja nu neviena aita vēl nav nokauta, nāksies izlīdzēties ar aitas taukos aizdarītiem ēdieniem. Tāpat vēlams ēst klimpas, jo tad esot krietni jēri.

Ja ap Katrīnu allaž ir mīksts laiks, ap Andreju salst un otrādi. Saka arī – ja Katrīnas dienā kūst, tad ziema būs silta, bet, ja salst, visa ziema būšot auksta.

Laika pareģojumi šajā dienā saistīti galvenokārt ar salu. Dažkārt Katrīnas diena tiek dēvēta arī par laideni, tā norādot uz laika apstākļiem. Katrīnas dienā bieži vien sals atkāpies, kas Mārtiņos uznācis. Taču nereti Katrīnas diena tiek saistīta arī ar Andrejiem. Ja ap Katrīnu allaž ir mīksts laiks, ap Andreju salst un otrādi. Saka arī – ja Katrīnas dienā kūst, tad ziema būs silta, bet, ja salst, visa ziema būšot auksta.

Kā jau daždien katrā latviešu svinamā dienā pienākas, vari mēģināt zīlēt ne vien ziemas laiku, bet arī savu nākotni: kas Katrīnas vakarā, atmeties uz ceļiem, noskaita piecus pātarus, tas nakti redzēs sapnī nākamo sievu vai vīru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit