Palūkosimies uz to, kā vēsturi redzēja senās civilizācijas. Piemēram, senie indieši un grieķi runāja par laikmetiem – Zelta, Sudraba, Vara un Dzelzs. Pēc mūsdienu versijas, šeit runa ir par Saules sistēmas rotāciju ap mūsu galaktikas centru. Citiem vārdiem – kādā zodiaka zīmē sākas pavasaris. Lauvas, Auna, Vērša, Zivs vai Ūdensvīra.
Ja runa ir par astroloģiju, var, protams, apgalvot, ka tā ir viltus zinātne, taču atcerēsimies, ka reliģisko dogmu konglomerāts, ko mēs dēvējam skaistā vārdā "mūsdienu zinātne", reāli radās tikai 17.–18. gadsimta Francijā un Anglijā. Pati "zinātniskā" metode kā tāda nav slikta, ja to atiecina uz konkrētiem, ierobežotiem apstākļiem.
Kāpēc tā?
Zinātne sākas tur, kur jebkurš puslīdz vienādos apstākļos var eksperimentu atkārtot. Tātad dati ir nosacīti objektīvi. Kur ir galvenais šā uzskata trūkums? Novērotājs, novērotāja klātbūtne, prombūtne, ticība un uzskati atsevišķos gadījumos būtiski iespaido eksperimenta rezultātus! Par piemēru var minēt eksperimentus, ar kuriem pierāda, ka gaismai ir viļņa un daļiņas īpašības.
Nākamā vieta, kurā mūsdienu fizika dod apšaubāmus rezultātus: eksistē vai neeksistē vide, kuru mēs dēvējam par "ēteri"? Einšteins ētera teoriju noliedza un pēc tam, ar autoritārām metodēm, visi eksperimenti, kas ētera klātbūtni pierāda, tika pasludināti par viltus zinātni. Un kur palika Lavuazjē devīze – "netici vārdam – lai runā eksperiments!"? Visi zinātnieki, izrādās, ir līdztiesīgi, taču daži ir līdztiesīgāki par citiem! Labi, uzbūvēja kolaideru, tajā atklāja pietiekamu daudzumu daļiņu.
Jautājums – atklāja vai radīja?
Kāpēc tiek uzdots šāds dīvains jautājums? Redziet, kolaiders darbojas sfērā, kurā kvantu mehānikai ir visai liela nozīme, un kvantu mehānikā novērotājs ir viens no apstākļiem, kas var krasi izmainīt novērojuma rezultātus. Interesants pieņēmums?
Labi, lai paliek kvanti. Vēl viena parādība, kas ietekmē "debesu mandāta" darbības laiku, ir vietas metakods. Kas tas par zvēru?
Ņemot par pamatu, piemēram, Griničas meridiānu un to, ka diennaktī ir 24 stundas, mēs nonākam pie secinājuma, ka, virzoties pa ekvatoru, dažādās vietās Saule lec dažādos laikos. Jo Zeme griežas ap savu asi. Diennakts gaišā un tumšā daļa lielā mērā ietekmē cilvēka dzīvesveidu. Savukārt, virzoties no ekvatora tuvāk poliem, parādās vēl viens fenomens – izrādās, gaišais un tumšais laiks var nebūt vienāda garuma.
Tas viss nebūtu nekas, ja cilvēka bioritmus būtiski neietekmētu diennakts gaišā un tumšā daļa! Ir 12 ķīniešu medicīnas meridiāni, tie stingri noteiktā kārtībā aktivizējas katrs pa divām stundām, un ir būtiski, vai to aktivitātes laiks iekrīt uz gaišo vai uz tumšo periodu.
Ir vēl īsāki periodi, kurus Indijā dēvē par tatvām. Tās ir apmēram 20 minūšu gari laika sprīži. Katra no piecām tatvām (Akaša, Vaiju, Tedžas, Prithivi un Apas) divu stundu laikā veido pilnu ciklu. T.i., katram orgānam atbilstošais meridiāns iziet visus elementa ciklus. Atkarībā no tatvas, stipri var ietekmēties process, kas sākts šīs tatvas laikā. Piemēram, vienā tatvā ieņemts bērns būs veselīgs, otrā – ne tik vesels, citā tatvā ieņemtais nāks pasaulē smagās dzemdībās, vēl citā apaugļošanās vienkārši nenotiks. Tāpat, atkarībā no tatvas un orgāna, ieņemtajam bērnam var stipri mainīties garīgās un prāta spējas. Turpināt?
Mūsu senči bija ievērojuši, ka viena lunārā mēneša laikā Mēness iziet cauri visām zodiaka zīmēm un tas, kurā Mēness zodiaka zīmē sēt, pļaut vai malku gādāt, stipri ietekmē rezultātu. Citiem vārdiem – cik konkrētās darbības rezultātā pārtikas būs uz tava galda un cik labības tavos apcirkņos. Mūsu senču uzskatos pārticība, spēja sevi apgādāt ar visu nepieciešamo un godīga darba rezultātā nesaraujami tika saitīta ar tikuma jēdzienu, bet šo likumu nezināšanu uzskatīja par netiklību! Tātad, kristietība ar šo zināšanu noliegšanu, automātiski kļūst par netiklu mācību...
Tālāk, cilvēce attīstās pa tautām, kuras apdzīvo vietas ar konkrētiem metakodiem un kuras sastāv no dzimtām, t.i., līdzīgu attīstības ceļu ejošām dvēselēm.
Cilvēka dvēsele ir "divvmāju radījums" – dvēseles vīrišķā daļa iemiesojas vīrietī, bet sievišķā – atbilstoši sievietē.
Iemiesojoties dvēseles abas daļas var brīvi izvēlēties sev vecākus, bet ir noteiktā veidā ierobežotas, izvēloties dzimšanas vietu un laiku. T.i., tā saukto natālo karti. Natālā karte visai nopietni ietekmē to, kādu dzīves ceļu izvēlēsies cilvēks, ko sasniegs un kāda piepūle viņam būs jāpieliek, lai sasniegtu konkrēto rezultātu. Tas arī ir mūsu "Debesu mandāts"!
Pats termins "Debesu mandāts" radies, cik man zināms, Ķīnā, un ar šo terminu apzīmēja laiku, kuru dievi atvēlējuši valdīt tai vai citai valdnieku dinastijai. Vēl ķīnieši mēdza piebilst, ka neviens Debesu mandāts nevar būt mūžīgs un dinastijai agri vai vēlu ir jākrīt...
Par ķīniešiem runājot – ir ķīniešu horoskops, kurā ir 3, 4, 12, 36 un 60 gadu cikli. Arī šie cikli ļoti daudz ko var noteikt cilvēka dzīvē. Bet par to katrs pats var izlasīt Gregorija Kvašas grāmatās par strukturālo horoskopu. Šai sakarā gribu tikai piebilst, ka šo likumsakarību zināšana var darboties kā nopietna alternatīva sabiedrības bezstruktūras vadības metodei, un cilvēki, kuri zina šīs likumsakarības, var iegūt nopietnu varu pat bez kādas sazvērestības teorijas.
Un, visbeidzot, katru vēturisko notikumu ir jāuztver nevis kā aritmētisku lielumu, bet kā vektoru. Līdz ar to vēsturiskie notikumi ir vektoriālo lielumu summa. Un tāpēc dažādos virzienos pieliktas piepūles summā var dot rezultātu pavisam negaidītā virzienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
