Foto: Privātais arhīvs
Rudenī, kad ēnas top garākas, dienas īsākas un mūsu skatieni vēršas vairāk uz iekšējo pasauli, aktualizējas dažādas mītiski maģiskas jomas dzīvē. Par šamaniskajām un maģiskajām lietām (kas nav viens un tas pats) nopietnas, vērā ņemamas informācijas joprojām ir apbrīnojami maz, kaut arī saskare ar tām atrodama teju katra cilvēka personīgajā vai dzimtas vēsturē.

Augsta līmeņa sistēmisko prakšu un dzimtas sakārtojumu speciālisti Natāliju Bondarenko, kas ir arī taroloģe un šamane, uz Rīgu jau pēc nedēļas ir aicinājusi Sistēmfenomenoloģijas biedrība. Būs iespēja apmeklēt divas meistarklases – "Maģiskās ietekmes" un "Sistēmiskais rituāls", kā arī piedalīties sistēmisko sakārtojumu grupā. Šīs meistraklases visvairāk piemērotas dziedniekiem, psihologiem, astrologiem, sistēmiskajiem praktiķiem un visiem tiem, kas kaut kur saskaras ar rituālām vai maģiskām darbībām, kam interesē neredzamās pasaules ietekme uz redzamo realitāti un kam ir sarežģīts dzimtas vai dvēseles mantojums.

Natālija Bondarenko (attēlā) ir dziedniece, taroloģe, sistēmterapeite un biznesa trenere ar 25 gadu darba pieredzi, strādā gan ar cilvēku personīgās dzīves vajadzībām, gan ar biznesa vadības problēmām. Viņa dzimusi šamaņu dzimtā, kas piešķir viņas darbam īpašu autentiskumu, bet skolojusies pie pasaules vadošajiem sistēmfenomenologiem un psihologiem. Dzimusi Krievijas vidienē, dziedināšanas iemaņas jau ar pirmajiem soļiem apguvusi no savām vecmāmiņām un vēlāk tās pacēlusi augstā garīgā līmenī, mācoties pie budistu mūkiem. Viņas vienreizība meklējama seno tradīciju organiskā saplūsmē ar mūsdienu psihoenerģētiskjām praksēm. Natālija Bondarenko dzīvo Krievijā, uz Rīgu strādāt un mācīt brauc pirmo reizi, kaut arī ar mūsu zemi ir bijsi tuvu saistīta gados, kad pamatdarbs bija biznesa jomā. Šīs meistarklases ir unikāla iespēja iegūt vērtīgu, īsti ezotērisku informāciju un piedzīvot sevis izvēlētu rituālu.

Par 12., 13., 14. oktobra meistarklašu saturu un iespējām piedalīties lasi šeit. Ieskatam – ar autores Irinas Okuņevas atļauju publicējam viņas veidotās intervijas fragmentu, kur Natālija stāsta par savu ceļu un pieredzi (tulkoja Marija Blūma-Kauliņa).

Irina Okuņeva (IO): "Kā tu sevi sauc no profesionālā viedokļa? Droši vien "sakārtotājs" ("расстановщик") nav vienīgais?"

Natālija Bondarenko (NB): "Vispirms jau es sevi saucu vārdā. Es rakstu "sakārtotājs", jo pašlaik praktizēju [sistēmiskos - tulk.] sakārtojumus un vadu prakses grupas. Bet tāpat es aiz komata rakstu dažādas citas savas prakses. Ja skatīt prakses vecuma kārtībā, tādā mērā, kā tās apgūtas vai iegūtas no pasaules, tad pirmais, ar ko esmu sastapusies, ir dziedniecība – šamaniskā dziedniecība. Ne dziedināšana tīrā veidā, bet tāds šamaniskais skatījums uz dzīvi. Tā bija mana bērnība, vecmāmiņu audzināšana, un tas bija mans vienīgais eksistences veids. Es klausījos stāstus, pasakas, manu vecmāmiņu skaidrojumus par to, ko un kāpēc viņas dara. 5–6 gadu vecumā es smagi saslimu, redzēju garus, varēju ar viņiem sazināties, redzēju cilvēkiem stipri neierastas lietas. Tad es pirmo reizi sajutu, kā man palīdzēja mana vecmāmiņa. Ar to, ko tautā sauc par vārdojumu. Dviņos gados es sāku strādāt ar kārtīm, kaut arī vārds "taro" man vēl nepastāvēja. Es pēkšņi sajutu kārtis, Arkānus (kaut arī tādus vārdus es tad, protams, nezināju) un sāku pareģot. Un tad arī sāka viss notikt! Un mana interese par Arkāniem ir neatslābstoša. Vēlāk es sāku nopietni apgūt tradīcijas, un daru to līdz pat šim brīdim. Tāpēc mani var saukt par "taroloģi". Es pa kripatām vācu informāciju, saistītu ar taro, meklēju skolotājus, nodarbojos ar praksēm. Tāpēc tādas lietas kā maģija, šamanisms, dziedniecība, – tās ir tās prakses, ar kurām es daļēji nodarbojos kopš bērnības. Par sakārtotāju es kļuvu ne tik sen, tā ir viena no pēdējām lietām, ko var likt tai sarakstā, ar ko es nodarbojos. Es ieguvu psihologa izglītību, pēc pirmās filoloģiskās, bet tas, ko es biju apguvusi līdz psiholoģijas fakultātei, veido man nozīmīgu bāzi. Kā sakārtotāja es sāku praktizēt tikai pēc tam, kad pabeidzu bāzes kursu pie Elenas Veselago. Bet tas, ko sakārtotāji tagad sauc par "lauka lasīšanu", man bija dzīves lasīšana jau kopš mazotnes."

IO: "Kāpēc ar tādu prakšu un pieeju daudzveidību, ar bagātīgu personīgo pieredzi, Tu pašlaik kā pamata praksi esi izvēlējusies sakārtojumus?"

NB: "Šo metodi es redzu kā efektīvu. Un es ļoti cienu rezultātu. Kaut arī sakārtotājs, kā likums, reti gūst atgriezenisko saiti no sava klienta par to, kas un kā ir izmainījies, bet pēc enerģijas ir redzams un jūtams, vai klientam ir vai nav kļuvis labāk. "Labāk" – tas man ir rezultāts. Tiesa, reizēm "sliktāk" arī ir rezultāts. Vēl es reizēm dabūju atgriezenisko saiti no klientiem un viņi stāsta par pārmaiņām. Es pati arī daudzreiz esmu bijusi kliente, un noteikti varu galvot par efektivitāti. Kad samērā ātri un skaidri atnāk apziņa par procesu - ja Tu esi pieslēdzies sakārtojuma procesam un neesi ticis atslēgts no tā ar savu traumu palīdzību, tad Tu pēc būtības vari apzināties notiekošo procesu. Vari ieraudzīt, uzzināt, izprast jaunā veidā savu problēmu un virzīties tālāk jaunā kvalitātē."

IO: "Kad tu strādā ar taro, tu izmanto diezgan stipru un spēcīgu kanālu, kas ir burtiski kā durvis vai lūka. Vai sakārtojumos priekš tevis ir tāds kanāls?"

NB: "Pašlaik daudz apspriež Helingeru (Bertu), Sofiju (Helingeri), un būtībā paceļas jautājums: "Vai Helingers ir tās durvis?" Nezinu, man šai procesā durvis – tas ir kaut kas cits, ne Helingera kā autora vārds, bet kaut kas cits. Iespējams, tas, ko viņš sauc par Garu. Es negribu iedziļināties terminoloģijā – man tas ir Gars, saikne ar Augstajām enerģijām.

Mums ģimenē ir stāsts. Mana vecvecmamma Pelageja nodarbojās ar dziedniecību, dziedināja ar zālītēm un lūgšanām. Pie viņas nāca cilvēki no visas apkaimes, un mans tētis, būdams mazs bērns, pārlasīja viņai zālītes un gatavoja uzlējumus. Un reiz viņš jautāja – no kurienes viņa zina, ar ko jāarstē atnākušais cilvēks? Vecmāmiņa dzīvoja klusā ciematā un nekādas "psiholoģiskās prakses" nepārvaldīja, gudrus vārdus nezināja. Viņa to skaidroja tā, ka vajag vienkārši ieklausīties Dievā, un teikt tā, kā viņš saka. Tāpēc katram ir sava saikne un savs avots – kaut arī, pēc būtības, tas droši vien visiem ir viens. Tu uzmanīgi klausies pasauli un cilvēku, un ej aiz tā, neienesot tur nekādas liekas interpretācijas un vārdus no sevis."

IO: "Kuram no skolotājiem bijusi vislielākā ietekme uz tevi?"

NB: "Īstenībā daudziem cilvēkiem, pat pavisam nepazīstamiem. Galvenais nav tas, ko viņi tev ir mācījuši, bet ko tu esi iemācījes! Bet īpaši silti manā sirdī kļūst no Bogdogegena IX vārda."

IO: "Kas viņš ir?"

NB: "Tas ir tibetiešu lama, budistu zinātnieks, Mongolijas budistu vadītājs. Mēs ar viņu iepazināmies nejauši un samērā vēlu. Mums bija [prakses] grupa, un Bogdogegens atbrauca pie mums ar savu dēlu. Kad es viņu ieraudzīju, es sapratu, ka īsti skolotāji neko nemāca, bet nodod stāvokļus. Tu vienkārši sēdi blakus ar tādu skolotāju, dzer tēju, kā tagad mēs ar tevi, un visu pati sevī saproti."

IO: "Kā ir, tavuprāt – kurp virzās sakārtojumu vide un sistēmiskā izvietošana kā arods?"

NB: "Uz šo jautājumu labi atbildēs tas, kas novērojis šo metodi ilgstošā attīstībā. Es tagad redzu, tai pašai Elenai, cik daudz ir saistīts ar šamanismu. Mums daudz šamaņu pēkšņi uzradies pēdējā laikā – tie, kam pieejami izmainīti apziņas stāvokļi, pēkšņi sākuši saukt sevi par šamaņiem. Katrs, kas var nopirkt bubenu, uzsist pa to un sajust kaifu no tā, pēkšņi kļuvis par šamani, bet es tur redzu dziļu atšķirību. Man tas nav šamanisms, bet vienkārši iespēja cilvēkam ieiet kādos izmainītas apziņas stāvokļos, tai skaitā ar bungu palīdzību. Pats interesantākais – kāpēc, un ko iesākt pēc tam!

Šamanisms iekļauj sevī kādu savienību ar Gariem. Ir daudz tradīciju, bet, lai par kādu šamanismu jūs lasītu, būtība ir viena – jūs vairs neesat brīvs, jūs kalpojat, jums ir kontrakts ar Gariem – palīgiem. Un daudz citu ierobežojumu, noteikumu, tradīciju."

IO: "Kā tu jūti kopējo virzību visām praksēm? Vai tās saplūdīs vienotā upē? Vai iegūs vienotu teorētisko bāzi?"

NB: "Tam, ko mēs saucam par Lauka praksēm, tam ir viens avots. No šā avota jau iztek kaut kas kopīgs. Es neticu tam, ka to var apvienot ar cilvēcisku vēlmi un mērķi.

Ir teikts - "Jo augstāk tu kāp pa attīstības pakāpieniem, jo varenāki demoni, kas tevi kārdina" – un tajā ir jēga. Vienmēr ir ļoti derīgs jautājums, lai pārbaudītu, kur tu esi un par ko liecina ar tevi notiekošais: "Vai tas dara tevi stiprāku, vai nē? Skaidrāku, vai nē?" Tādēļ novēlu visiem vairāk skaidrības par sevi, ne par kaimiņu!"

Pilnu interviju krievu valodā lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!