Kas ir karbamīds – viela, ko atrada 'Dogo' barībā, un vai tā tiešām ir indīga?

Kas ir karbamīds – viela, ko atrada 'Dogo' barībā, un vai tā tiešām ir indīga?
Foto: Shutterstock

Pārtikas un veterinārais dienests paziņojis, ka konkrētā AS "Tukuma straume" ražotās sausās barības "Dogo" partijā atrasta neatļauta viela karbamīds. "MansDraugs" skaidro, kas tā ir par vielu un vai karbamīds, ko sauc arī par urīnvielu, ir cilvēka un dzīvnieka veselībai kaitīgs.

Profesors Andris Zicmanis, Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedras vadītājs, sarunā ar "MansDraugs", norāda, ka karbamīds jeb urīnviela ir cieta, kristāliska viela, ko var saberzt pulverī. Šī viela ir labi zināma lauksaimniecībā, jo ar to tiek mēsloti lauki. "Tas ir iecienīts mākslīgais mēslojums, lai augiem pievadītu slāpekli. To ražo un lieto milzīgos daudzumos."

"Karbamīds jeb urīnviela nepieder pie stipri indīgām vielām, tā ir diezgan tālu no tā, ko mēs parasti saucam par indēm. To nevajadzētu lietot daudz, lai arī "daudz" arī ir stiepjams jēdziens," saka Zicmanis, norādot, ka ārkārtīgi lielos daudzumos urīnviela cilvēkam var izraisīt, piemēram, caureju un pat nāvi.

"Spriežot pēc presē saceltā trokšņa, dažiem tā ir indīga viela, bet dažiem nav. Sanāk, ka atgremotājiem – govīm un aitām – nav indīga, bet suņiem ir indīga. Man kā ķīmiķim par to gribas drusku pasmaidīt, jo es neticu, ka tajā suņu barībā, par ko troksnis ir sacelts, kāds speciāli to liktu klāt. Drīzāk ražošanas procesā nav bijuši pietiekami tīri trauki," pieļauj profesors. "Nevar "a priori" pateikt – ja apēdīsi gramu urīnvielas, būsi ļoti slims vai nomirsi. Tam vajag veikt izmēģinājumus, bet es neņemos teikt, vai tādi jau ir veikti. Urīnviela ķīmiķiem un lauksaimniekiem ir zināma vairāk nekā 100 gadu."

Kas ir karbamīds – viela, ko atrada 'Dogo' barībā, un vai tā tiešām ir indīga?
Foto: Shutterstock

Universitātes profesors gan norāda, ka attiecīgos daudzumos var kaitēt pat labi zināmas vielas, ko izmantojam ikdienā. "Katra ķīmiska viela, ja mēs to lietojam pārāk daudz, kļūst par indi. Piemēram, Senajā Ķīnā ir bijis pašnāvības veids, apēdot 300 gramus sāls. Cilvēks lielās mokās tad aiziet bojā, bet rodas jautājums – vai sāls ir inde? Kaut kas tamlīdzīgs varētu būt ar karbamīdu. Neliels tā daudzums, protams, nevienam nekaitēs – ne govij, ne sunim, ne cilvēkam. Bet, ja to lieto krietni vairāk, tad var aiziet bojā."

Zicmanis stāsta: "Urīnviela ir arī tas, ko cilvēks izvada čurājot. Tā rodas, kad mūsu barības traktā tiek pārstrādātas barības vielas. Urīnviela ir tas, kas paliek pāri un ko organisms izvada ārā. Tāpēc man negribas piekrist, ka tā ir indīga viela. Viss, ko mēs apēdam, organismā sadalās, un mēs ar izkārnījumiem vai urīnu izvadām ārā to, kas nav derīgs. Urīnviela ir ļoti labi šķīstoša ūdenī un ar urīnu tiek izvadīta ārā. Mēs paši urīnvielu neapēdam, mēs apēdam ko citu, piemēram, olbaltumvielas, kas organismā pārveidojas, un urīnviela ir tas, kas paliek pāri. Faktiski – nevajadzīgs atlikums."

Jautāts, kas noteikti būtu jāzina par karbamīdu jeb urīnvielu, profesors skaidro: "Ir vērts teikt, ka tas ir mūsu barības ķēdes beigu posms, atlikums, kas organismam kā nevajadzīgs tiek izsviests ārā. Nevis kaitīgs, bet nevajadzīgs."

Savukārt īsā sarunā LU Ķīmijas fakultātes pētnieks Jāzeps Logins "MansDraugs" norādīja, ka urīnviela mazos daudzumos atrodama arī, piemēram, košļājamās gumijās.

Jau vēstīts, ka Pārtikas un veterinārais dienests "Dogo" barībā konstatējis neatļautu vielu – karbamīdu. Uzņēmums šobrīd atsauc piesārņoto barības partiju no tirgus, savukārt PVD aicina suņu īpašniekus pārskatīt savus suņu barības krājumus un neizmantot ēdināšanā "Dogo ar mājputnu gaļu" barību ar iepriekš minēto partijas numuru un derīguma termiņu.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka