Suņa iemidzināšana: ko veterinārās klīnikas darbiniece vēlētos pateikt katram lēmuma pieņēmējam
Foto: Shutterstock

Izdzirdot vārdu eitanāzija jeb šajā ziņā lietosim savienojumu dzīvnieka iemidzināšana, vēders apgriežas pa 360 grādiem. Šoreiz stāsts būs par suņu iemidzināšanu, kura lielākoties dzīvniekam ir atvieglojums no sāpēm, taču viens no smagākajiem lēmumiem, kurš jāpieņem saimniekam. Veterinārās klīnikas darbiniece Kelsija Karpentere portālam "Pupjournal" atklājusi piecas lietas, kuras viņa gribētu pateikt katram, kurš ar šī lēmuma pieņemšanu kādreiz saskarsies.

Par asarām nevajag atvainoties

Karpentere stāsta, ka daudzi suņu saimnieki viņai atvainojās, ka iemidzināšanas brīdī, pirms un pēc tās viņu acīs sariešas asaras. Viņa uzsver, ka reizēm tik ļoti gribētu saimniekiem pateikt, ka labi saprot viņu sāpēs un pārdzīvojumus, kā arī jūt patiesi līdzi.

"Mēs, cilvēki, kuru ikdiena rit darbā ar dzīvniekiem, esam ļoti lieli to mīļi, tāpēc šī darbības kopuma veikšanu mēs ārkārtīgi pārdzīvojam – pat, ja izskatāmies līdz sirds dziļumiem mierīgi un reizēm pat neiejūtīgi."

Viņa piebilst, ka brīžos, kad redz saimniekus raudam, viņa izjūt lielu cieņu un respektu pret viņiem, jo tikai ļoti stiprs cilvēks spēj pieņemt šo smago lēmumu – iemidzināt dzīvnieku.

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka