Foto: AP/Scanpix
Aicinājumu anulēt trešdien notikušo Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanu rezultātus, kas ar pārliecinošu pārsvaru par uzvarētāju pasludina pašreizējo prezidentu Ilhamu Alijevu, izteicis galvenais opozīcijas kandidāts Džamils Hasanli, vēsta raidsabiedrība BBC.

Vēlēšanas nebija brīvas un godīgas, jo tajās notikusi krāpšanās, turklāt valdība kontrolē visus televīzijas kanālus, norāda Hasanli. "Nopietnus trūkumus" vēlēšanās konstatējuši arī Eiropas novērotāji.

Alijevs vēlēšanās ieguvis 85% balsu, bet Hasanli vien nedaudz vairāk par 5%.

Vēlēšanas "iedragā vārda, pulcēšanās un apvienošanās brīvības ierobežojumi, kas nenodrošināja vienādus apstākļus visiem kandidātiem", savā paziņojumā pauž Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).

Novērotāji 37 vēlēšanu iecirkņos konstatējuši "skaidras norādes" par papildus biļetenu iemešanu urnās, kā arī negatīvi vērtē balsu skaitīšanas procesu 58% apmeklēto iecirkņu, norāda EDSO.

Tikmēr Latvijas prezidents Andris Bērziņš nosūtījis Alijevam apsveikumu par atkārtotu ievēlēšanu amatā.

"Azerbaidžāna ir uzticams un nozīmīgs Latvijas partneris Dienvidkaukāza reģionā, jo mūsu valstu attiecības ir draudzīgas, konstruktīvas un savstarpēji atbalstošas. Esmu pārliecināts, ka arī nākamajā prezidenta Ilhama Alijeva prezidentūras termiņā Latvijas un Azerbaidžānas sadarbība būs vērsta uz attīstību, īpaši pievēršoties ekonomiskās sadarbības veicināšanai," teikts Bērziņa paziņojumā.

Alijevu ģimene energoresursiem bagātajā valstī valda divas desmitgades. Przezidenta amatu Alijevs 2003. gadā pārņēma no sava tēva, bet 2009. gadā ar referenduma palīdzību atcēla prezidēšanas ierobežojumu līdz diviem piecu gadu termiņiem, nodrošinot sev iespēju startēt šajās vēlēšanās.

Alijeva valdība apspiež opozīciju un kritiķus, norāda cilvēktiesību aizsardzības grupas. Tomēr opozīcijas iespējas novājina arī naftas pārdošanas dēļ trīs reizes pieaugušais iekšzemes kopprodukts.

Alijevs ar Azerbaidžānas izdevīgo novietojumu, kā arī naftas un gāzes ražotāja un transportētāja statusu pievilina Rietumvalstis. Kaukāza valsts naftas nozarē miljardiem dolāru ir ieguldījušas tādas kompānijas kā BP, "ExxonMobil".

2005. gadā atklāts ASV un Eiropas Savienības (ES) atbalstīts cauruļvads nodrošina Azerbaidžānas jēlnaftas piegādes caur Gruziju un Turciju, apejot Krieviju.

Cauruļvads ir svarīgs posms Rietumu centienos samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas resursiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!