ANO Cilvēktiesību padome pirmo reizi sāks izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ziemeļkorejā. Padome ceturtdien vienbalsīgi nolēma, ka ir jāpārbauda sūdzības par ieslodzījuma nometnēm, vergu darbaspēka izmantošanu un pārtikas atņemšanu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Eiropas Savienības (ES) un Japānas iesniegto rezolūciju apstiprināja visas 47 padomes valstis.
Maz ticams, ka Ziemeļkoreja izmeklēšanas komandai garantēs brīvu piekļuvi valstī, tāpēc starptautiskajai institūcijai būs jāpaļaujas uz satelītu uzņēmumiem un pārbēdzēju liecībām. Izmeklēšanas laikā savāktās liecības nākotnē varētu tikt izmantotas apsūdzībās par noziegumiem pret cilvēki, skaidro BBC.
Izmeklētāji galvenokārt koncentrēsies uz ieslodzījuma nometnēm. "Cietuma nometnes varētu kvalificēt kā noziegumu pret cilvēci," stāsta izmeklēšanas dalībnieks Marzuki Darusmans. "Šo nometņu mērķis ir ieslodzīto pakļaušana lēnai nāvei," viņš piebilst.
Marzuki sākotnējais ziņojums par cilvēktiesību situāciju izolētajā Korejas pussalas valstī raksturo, ka tur notiek "plaši un sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi", to skaitā piespiedu pazušanas un pārtikas izmantošana, lai kontrolētu cilvēkus.
ANO rīcībā ir liecības, ka Ziemeļkorejas politiskajos cietumos ir ieslodzīti aptuveni 200 000 cilvēku, no kuriem daudzi ir pakļauti izvarošanām, vergu darbam un spīdzināšanām.
Ziemeļkoreja ierosināto izmeklēšanu jau nosaukusi par "politisku gājienu". Tikmēr cilvēktiesību aktīvistu organizācija "Human Rights Watch" to vērtē atzinīgi, saucot par nozīmīgu soli, kas "palīdzēs atklāt Ziemeļkorejas valdības desmitgadēm veiktos pārkāpumus".
Izmeklēšana ierosināta laikā, kad Korejas pussalā valda spriedze, kas sākusies pēc Phenjanas trešā kodolizmēģinājuma februārī. Ziemeļkorejas retorika ir kļuvusi kareivīga, komunistiskā valsts ir draudējusi ar kodoluzbrukumiem un triecieniem pa Dienvidkoreju un ASV militārajām bāzēm reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
