Pirms 70 gadiem, 1945. gada 20. augustā, noslēdzās Padomju Savienības īstenotais iebrukums Japānas pārvaldītajās teritorijās. PSRS īstenotajā operācijā "Augusta vētra" līdz ar agrāko Ķīnas ziemeļaustrumu reģionu Mandžūriju tika pilnībā ieņemta arī Sahalīnas sala, vairākas Kuriļu salas, kā arī Korejas pussalas ziemeļu daļa.
PSRS - Japānas nepārdomātā cerība
PSRS iesaistīšanās karā pret Japānu tika slepeni izplānota jau Jaltas konferences laikā, paredzot, ka padomju spēki pēc Nacistiskās Vācijas sagrāves pievienosies ASV cīņā ar Japānu, atklājot otro fronti un tādējādi panākot ātrāku tās padošanos.
Iepriekš, 26. jūlijā, Japāna noraidīja ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pieprasījumu padoties bez ierunām. Lai gan Japānas militārā vadība saprata, ka karš drīz beigsies un Japāna to zaudēs, tā bija gatava padoties tikai ar īpašiem noteikumiem. Starp tiem bija noteiktu iekaroto teritoriju, piemēram, Korejas, daļas Ķīnas un Indoķīnas pussalas saglabāšana, kara noziedznieku netiesāšana, pretēji tam, kā tas jau notika Eiropā, kā arī esošās politiskās iekārtas, tostarp imperatora institūcijas saglabāšana.
Japāna paļāvās, ka 1941. gadā noslēgtais neitralitātes pakts ar PSRS to ļaus panākt, un piespiest ASV piekrist šiem noteikumiem. Tā to plānoja panākt, vai nu radot lielus upurus amerikāņu rindās, vai arī diplomātiskā ceļā - apelējot pie PSRS vēlmes saglabāt ietekmi Klusajā okeānā pēc kara, un aicināt to piespiest ASV piekāpties
Tomēr PSRS militārā vadība, visticamāk, ietekmi vēlējās nostiprināt citādi. Japānas atteikumu ASV un Lielbritānijai uz bezierunu padošanos Padomju Savienība tulkoja kā pietiekamu iemeslu neitralitātes pakta laušanai. Jau 8. augustā tā Japānas sūtnim nodeva notu par kara pieteikumu, un īsi pēc pusnakts iesaistījās Otrā pasaules kara Klusā okeāna frontē.
Operācija "Augusta vētra" 9. augustā sākās ar negaidītu un strauju PSRS spēku ienākšanu Japānas de facto pārvaldītajās satelītvalstīs - Maņdžoudigo Impērijā, kura bija izveidota Ķīnas vēsturiskajā Mandžūrijas reģionā, kā arī Ķīnas autonomajā Mendzjanas apgabalā Ķīnas Iekšējā Mongolijā. Turpmākajās dienās plašā ofensīvā tika ieņemta arī Korejas ziemeļu daļa, Sahalīnas salas dienvidu daļa un Kuriļu salas.
Tieši iebrukums lika padoties
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Japāna piekrita kapitulēt pēc ASV veiktajiem atombumbu uzbrukumiem Hirosimas un Nagasaki pilsētām attiecīgi 6. un 9. augustā. Tomēr aizvien biežāk arī Rietumu analītiķi sliecas domāt, ka kārtējo pilsētu sabombardēšana valstī, kurā bumbas nebija iznīcinājušas tikai dažas lielākās pilsētas, tomēr nebija gana liels iemesls, lai padotos.
Turklāt jau martā Japāna bija piedzīvojusi bombardēšanu, kuras rezultāts ievērojami pārsniedza Hirosimas postījumus.
"Britu-amerikāņu drošības informācijas padomes" pētnieks Vārds Vilsons pirms dažiem gadiem prestižajā starptautiskās politikas žurnālā "Foreign Policy" norādīja, ka atombumbu loma kara izbeigšanā ir pārspīlēta. Starp argumentiem, kā viens no neapstrīdamākajiem ir fakts, ka Japānas militārā vadība - Augstākā padome - tikai 9. augusta rītā pirmoreiz tikās, lai pārrunātu bezierunu padošanos.
Pārāk vēlu, lai reaģētu uz Hirosimas bombardēšanu, un pārāk agri, lai zinātu par uzbrukumu Nagasaki. Vilsons norāda, ka iemesls, acīmredzot, bijis cits - PSRS kara pieteikums.
Japāna, kurai joprojām bija aptuveni četri miljoni bruņotu un labi apgādātu karavīru, tostarp 1,2 miljoni uz Japānas pamatsalām, tikai šajā brīdī apzinājās, ka tās cerība panākt sev labvēlīgus kara izbeigšanas noteikumus vairs nav iespējama. PSRS vairs nevarēja būt diplomātiskais vidutājs ar ASV, bet stratēģiski, par spīti spēcīgajai armijai, tā apzinājās, ka valsts ziemeļi un ziemeļaustrumi praktiski nav aizsargāti.
Bezierunu padošanās gan tika izsludināta vēl sešas dienas vēlāk 15. augustā, imperatoram Hirohito izsludinot Japānas padošanos sabiedrotajiem spēkiem.
PSRS karo vēl pēc Japānas padošanās
Līdz 15. augusta imperatora paziņojumam par padošanos Mandžūrijā padomju spēki bija guvuši jau lielus panākumus, bet daudzas japāņu vienības vai nu šo paziņojumu nesaņēma, vai slikto sakaru dēļ to nesaprata, vai nevēlējās tam klausīt, un turpināja aizstāvēties. Pilnīgu kontroli pār Mandžūriju Padomju Savienībai izdevās nodrošināt tikai 20. augustā līdz ar lielāko reģiona pilsētu ieņemšanu.
Līdzīgi kaujas turpinājās arī citās operācijas daļās - lai gan padomju armija kopš 1905. gada Japānas okupētajā Sahalīnas dienvidu daļā iebruka 11. augustā, un tās spēki uz salas bija trīsreiz lielāki par japāņu, cīņa par salu bija sīva. Faktisku kontroli pār to izdevās nodrošināt tikai dienu pēc oficiālās Japānas spēku padošanās, bet atsevišķas kaujas turpinājās arī pēc "Augusta vētras" noslēguma 20. augustā.
Vēl trīs dienas pēc Japānas padošanās PSRS uzsāka jaunu operācijas "Augusta vētra" posmu, 18. augustā izsēžoties Korejas pussalas ziemeļos, kā arī Kuriļu salās blakus vienai no Japānas pamatsalām Hokaido. Padomju Savienības vadība vēlējās okupēt arī Hokaido, sadalot Japānu ietekmes zonās gluži kā Vāciju, bet šos plānus apturēja kategoriski ASV iebildumi.
Mandžūrijas operācijas sekas
Lai gan padomju militārā operācija pret Japānu, visticamāk, vērtējama kā nozīmīgākais faktors, lai piespiestu Japānu padoties bez ierunām, "Augusta vētras" turpināšana vēl gandrīz nedēļu pēc kapitulācijas tiek vērtēta pretrunīgi.
Tajā PSRS izdevās atgūt 1905. gadā Krievijas Impērijas zaudēto Sahalīnas dienvidu daļu un pēcāk ar varu no tās deportēt vairākus simtus tūkstošu iedzīvotāju, līdzīgi kā tas notika bijušajā Prūsijā. Tāpat Padomju Savienības mantiniece Krievija līdz pat mūsdienām ir okupējusi Japānai piederošās Kuriļu dienvidu salas, kas bija pret starptautiskajiem likumiem un līdz mūsdienām rada spriedzi abu valstu attiecībās.
Savukārt Padomju Savienības sauszemes iekarojumi Mandžūrijā un Korejā ļāva tai izveidot un pēcāk atbalstīt vietējās komunistiskās varas, radot iedīgļus mūsdienu Ķīnai un Ziemeļkorejas diktatūrai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
