Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atlikt lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu uz nākamo nedēļu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, trešdien pavēstīja avoti diplomātu aprindās.
Tika cerēts, ka 28 dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien bez debatēm vienosies pagarināt uz sešiem mēnešiem Krievijai noteiktās sankcijas.
Tomēr apstākļos, kad Rietumiem jārēķinās ar Maskavas palīdzību Sīrijas konflikta atrisināšanā, Roma norādījusi, ka lēmums būtu jāpieņem ES līderiem, kas nākamo ceturtdien un piektdien tiksies samitā Briselē.
"Viss ir gaisā. (..) Jautājums ir par to, kur lēmums būtu jāpieņem, un daži vēlas, lai tas notiktu līderu nākamās nedēļas samitā," sacīja avots. "Itālija spiež uz to."
Itāļu avots apstiprināja, ka Roma pieprasījusi diskusijas par sankcijām, jo tas ir svarīgs jautājums, kuram nepieciešama izvērtēšana.
Tomēr nevajadzētu uzreiz secināt, ka Itālija iebilst pret sankcijām, skaidroja avots.
Plašas sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.
Tomēr šobrīd nav skaidrības par nākamajiem soļiem, atzina Eiropas avoti.
"Tas ir atkarīgs no itāļiem, kas gaida [premjerministra Mateo] Renci lēmumu. Iespējams, ka jautājums tiks izvirzīts šodien vai rīt, vai arī tas tiks nodots ārlietu ministru sanāksmei pirmdien," sacīja avots. "Mums ir jāgaida, un tad jau redzēsim."
Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo vēl pagājušajā nedēļā sacīja, ka sankcijas, visticamāk, tiks pagarinātas uz sešiem mēnešiem.
"Ir vispārējs konsenss [sankcijas] pagarināt uz vēl sešiem," sacīja ministrs. "Mēs to atbalstām."
Vācu laikraksts "Handelsblatt" novembrī, atsaucoties uz avotiem Briselē un Berlīnē, jau ziņoja, ka decembrī gaidāmajā samitā ES grasās vēl uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas.
"Atcelt sankcijas nav nekāda pamata," sacījis "Handelsblatt" sarunbiedrs.
Sankcijas var tikt atceltas vienīgi tad, kad Minskas vienošanās būs tiešām pilnā apmērā īstenotas, bet Ukrainas-Krievijas robeža atradīsies starptautiskajā kontrolē, laikrakstam uzsvēris Vācijas valdības pārstāvis.
"Šobrīd Krievija dara visu, lai saglabātu Minskas līgumu izpildes šķietamību un vainu par neveiksmēm uzkrautu Ukrainai," sacījis avots.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
