Jau ziņots, ka Mjanmas valdība sestdien pavēstīja, ka tā no Bangladešas uz Mjanmu ir repartiējusi pirmo rohindžu bēgļu ģimeni. "Repatriācijas nometnē" svētdien atgriezušies pieci vienas ģimenes locekļi, kā arī viņiem piešķirtas arī ID kartes.

Tiesa, pretēju viedokli pirmdien paudusi Bangladeša, kura norādījusi – ģimene tehniski nekad nav atstājusi Mjanmu. Viņi nekad nav pārvietojušies starp abu valstu robežām.

"To nekādīgi nevar nosaukt par repatriāciju. Nekāda repatriācija nav notikusi," uzsvēris Bangladešas bēgļu komisārs Abuls Kalams.

"Bangladeša nav bijusi tās [repartiācijas] daļa," paudis Kalams.

Kopš pērnā gada augusta Mjanmu ir pametuši 700 tūkstoši cilvēku.

Vardarbība pārsvarā budistu apdzīvotajā Mjanmā uzliesmoja 25. augustā, kad rohindžu nemiernieku kaujinieki uzbruka vairāk nekā 30 policijas posteņiem. Armijas atbildes operācijas rezultātā simti tūkstoši rohindžu bēga uz kaimiņos esošo Bangladešu.

Plaši izskanot apsūdzībām par vardarbību pret rohindžiem, tika veikta iekšējā izmeklēšana, kurā Mjanmas armija noliedza jebkādu savu vainu, noliedzot civiliedzīvotāju slepkavības, ciemu nodedzināšanu, sieviešu un meiteņu izvarošanu, un zagšanu.

Tomēr valdības secinājumi neatbilda tam, ko bija novērojuši žurnālisti. ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons Mjanmā notiekošo nosauca par etnisko tīrīšanu. Arī ANO notiekošajā saskata etniskās tīrīšanas raksturu.

Novembrī Bangladeša un Mjanma parakstīja vienošanos par simtiem tūkstošu rohindžu bēgļu atgriešanos mājās. Starptautiskā organizācija "Ārsti bez robežām" (MSF) gan atzīmēja, ka vienošanās ir pāragra, jo cilvēki joprojām turpina bēgt no Mjanmas.

Rohindžu minoritātei Mjanmā nav pilsoņu tiesībās, viņi tiek uzskatīti par musulmaņu imigrantiem no Bangladešas.