Brisele otrdien pauda nopēlumu Bosnijas politiķiem pēc tam, kad sarunas par Bosnijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (ES) bija izjukušas, pusēm nepanākot vienprātību jautājumā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) sprieduma īstenošanu.
"Vakar vakarā notikušo partijas līderu sarunu rezultāts par ECT sprieduma Sejdiča un Finči lietā īstenošanu bija ļoti apbēdinošs," Sarajevā žurnālistiem sacīja ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle.
"Es šajā jautājumā esmu pabeidzis savus centienus. Es neesmu cietis neveiksmi, jūsu politiķi ir," sacīja Fīle.
Domstarpību centrā ir ECT 2009.gada spriedums Bosnijas čigāna Dervo Sejdiča un ebreja Jakoba Finči lietā.
Sejdičs un Finči ECT bija apstrīdējuši likuma nosacījumu, ka Bosnijas augstākajos valsts un likumdošanas amatos var tikt ievēlēti tikai "dibinātājnāciju" - Bosnijas musulmaņu, horvātu un serbu - pārstāvji.
ECT nosprieda, ka šāds nosacījums ir diskriminējošs attiecībā uz citām tautām, konkrēti - ebrejiem un čigāniem. Taču tiesas pieprasītās izmaiņas nav pieņemtas musulmaņu, horvātu un serbu līderu pastāvīgo domstarpību dēļ.
Konstitūcijas normas, kas tika izstrādātas pēc pilsoņkara, kurš ilga no 1992. līdz 1995.gadan, paredz, ka vietas valsts parlamentā un trīspusējā prezidentūras institūcijā garantētas tā saukto dibinātājtautu pārstāvjiem, lai tādējādi novērstu turpmākos etniskos konfliktus.
Pamatlikums sadala valsti divās autonomās daļās - Serbu Republikā un Musulmaņu un horvātu federācijā -, bet prezidentūras institūciju veido vienlaikus serbu, musulmaņu un horvātu pārstāvji, kas cits citu rotācijas kārtībā nomaina prezidenta krēslā, kamēr abi pārējie prezidentūras locekļi pilda viceprezidentu funkcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
