EP vēlēšanu reforma: ES valstīs, līdzīgi kā Igaunijā, rosina ieviest elektronisko balsošanu  (5)

Kā trešdien sprieda EP deputāti, visiem ES pilsoņiem, kuri dzīvo ārzemēs, jādod iespēja balsot EP vēlēšanās, līdz ar to elektroniskai, tiešsaistes, kā arī pasta balsošanas sistēmai jābūt pieejamai visās ES valstīs.

Šāda iniciatīva ierosināta, ņemot vērā zemo vēlēšanu aktivitāti un to, ka 2014. gada EP vēlēšanās četras dalībvalstis - Čehija, Īrija, Malta un Slovākija - nenodrošināja iespēju balsot saviem pilsoņiem, kas dzīvo ārzemēs. Pārējās dalībvalstis ļāva balsot vai nu pa pastu, vai vēstniecībā, vai arī ar pilnvarotās personas starpniecību.

Savukārt, lai novērstu dubulto balsošanu, ko var veikt iedzīvotāji ar vairāk nekā vienu pilsonību vai ES iedzīvotāji, kas dzīvo ārvalstīs, EP deputāti vēlas, lai ES dalībvalstis savstarpēji apmainītos ar vēlētāju datiem.

Attiecībā uz lielākajām ES dalībvalstīm EP vēlas ieviest vēlētāju atbalsta "slieksni", kas jāpārsniedz, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā - sākot no 3 līdz 5% vēlētāju balsīm. Salīdzinot ar pašreizējām sistēmām, tas nozīmētu, ka sliekšņi jāievieš Spānijai un Vācijai.

Lai sniegtu vairāk atpazīstamības Eiropas politiskajām partijām, vēlēšanu biļetenos, ko izmanto EP vēlēšanās, deputāti uzskata, ka vajadzētu vienlīdz redzami norādīt gan nacionālo, gan Eiropas politisko partiju nosaukumus un logotipus. Nacionālās partijas saistība ar attiecīgo Eiropas līmeņa partiju ir skaidri jānorāda vēlēšanu kampaņas materiālos.

Tāpat jaunā vēlēšanu reforma paredz, ka jau 2019. gada Eiropas vēlēšanu kampaņā ir oficiāli jāizvirza ES mēroga kandidāti uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu, turklāt šiem kandidātiem pašiem jākandidē EP vēlēšanās, un tos oficiāli jāizvirza vismaz 12 nedēļas pirms vēlēšanām.

"Mēs vēlamies pielāgot 1976.gada likumu mūsdienu realitātei", sacījusi par priekšlikuma izstrādi atbildīgā Danuta Hūbnere (EPP, Polija). "Eiropas Parlamenta vēlēšanas joprojām ir ļoti nacionālas. Mēs vēlamies palielināt iedzīvotāju interesi par iesaistīšanos šajā nozīmīgajā Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa daļā".

"Jaunieši jāmotivē piedalīties EP vēlēšanās. Interneta paaudze labprātāk balso tiešsaistē, nekā dodas uz pašvaldībām vai skolām", sacījis otrs atbildīgais ziņotājs Džo Lainens (S&D, Vācija). "Dažās dalībvalstīs vēlēšanu sarakstus pabeidz vien 17 dienas pirms vēlēšanām. Nesaprotu, kā šādā situācijā ir iespējama vēlēšanu kampaņa."

ES līgumi dod Eiropas Parlamentam tiesības uzsākt procedūru, lai reformētu Eiropas vēlēšanas un sagatavotu priekšlikumus. Šos priekšlikumus pēc tam jāapstiprina Eiropas Padomei ar vienprātīgu lēmumu, kā arī nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts.

Pēc 27.oktobrī notikušajām debatēm Eiropas Parlaments ierosināja reformas 1976. gada ES vēlēšanu likumā ar 315 balsīm par, 234 pret un 55 atturoties.

Ziņots, ka 2014. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās maijā vēlētāju aktivitāte sasniegusi vēsturisku antirekordu, jo pie urnām devās vien 42,54% vēlētāju, kas ir par aptuveni 0,5 procentpunktiem mazāk, nekā 2009. gada vēlēšanās.

Sākotnējā EP informācija liecināja, ka vēlētāju aktivitāte sasniegusi 43,1% un šo faktu Eiropas Savienības augstākā līmeņa politiķi pasniedza kā lielu uzvaru, jo tādā gadījumā pirmo reizi kopš 1979.gada vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās būtu augusi.