Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs svētdien aicināja Bosnijas un Hercegovinas vadītājus veikt reformas, kuras tuvinātu šo valsti uzņemšanai ES, tostarp atcelt čigānu (romu) un ebreju politisku diskrimināciju.
"Es atkal aicinu Bosnijas un Hercegovinas politiskos pārstāvjus pārvarēt domstarpības un izveidot kopīgu redzējumu par stabilu, plaukstošu un demokrātisku nākotni savai valstij," Rompejs sacīja žurnālistiem pēc tikšanās ar Bosnijas kolektīvās prezidentūras locekļiem.
"Man ir cerība, ka Bosnija un Hercegovina tieksies uz progresu, izpildot visas nepieciešamās prasības, īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu Sejdiča-Finci lietā," viņš piebilda.
Čigānu izcelsmes Bosnijas pilsonis Dervo Sejdičs un Bosnijas ebrejs Jakobs Finci 2006.gadā vērsās ECT ar sūdzību par viņu diskrimināciju un cilvēktiesību pārkāpšanu. ECT 2008.gadā nolēma, ka Bosnija ar konstitūcijā noteiktu aizliegumu ebrejiem un čigāniem ieņemt augstus vēlētus amatus pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Bosnijas konstitūcijā ir minētas divas pilsoņu kategorijas - "pamattautu" pilsoņi (musulmaņi, horvāti un serbi) un "pārējie" (ebreji, čigāni un citas mazākumtautības). Amati Bosnijas parlamentā un kolektīvajā prezidentūrā ir paredzēti tikai triju pamattautu pārstāvjiem.
Konstitūcijas reforma ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai Bosnija iegūtu ES kandidātvalsts statusu. ES jūnijā noteica jaunu termiņu - novembra beigas, līdz kuram Bosnijai jāveic grozījumi konstitūcijā, lai atrisinātu šo jautājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
