"Ja paplašināšanās nenotiks tagad, cita laika paplašināšanai nebūs," sacīja ES prezidējošās valsts Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs.

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto norādīja, ka mērķis uzņemšanai 2025.gadā Melnkalnei un Serbijai ir "ļoti vēls" laiks, piebalsojot Borisova brīdinājumam, ka savus gājienus var izdarīt spēlētāji no ārpuses.

"Ir skaidrs, ka ASV ir Rietumbalkānu stratēģija, Krievijai ir Rietumbalkānu stratēģija, Turcijai ir Rietumbalkānu stratēģija. Vienīgi ES ir ļoti lēna," sacīja ministrs.

"Ja mēs nopietni uztveram to, ka mēs, ES, gribam būt uzvarētājs attiecībā uz stratēģijām un attiecībā uz centieniem Rietumbalkānos, mums ir jābūt krietni ātrākiem," skaidroja Sijārto.

Savukārt Slovēnijas ārlietu ministrs Karls Erjavecs norādīja - "nav reālistiski" uzskatīt, ka Serbija un Melnkalne varētu būt gatavas dalībai pirms 2025. gada.

"Slovēnijai vajadzēja 20 dialoga gadus ar Horvātiju, lai rastu risinājumu attiecībā uz robežu starp Slovēniju un Horvātiju, un tas pats ir ar Horvātiju un Serbiju - 26 gadi," viņš sacīja.

"Es uzskatu, ka ir neiespējami izpildīt šo kritēriju līdz 2025. gadam, un tā zināmā mērā var būt problēma ES paplašināšanai un arī Rietumbalkāniem," piebilda Erjavecs.