Foto: AP/Scanpix

Trešdien Ēģipte piedzīvoja sen nebijuša līmeņa vardarbību un asinspirti, kad drošības spēki ieradās Kairas centrā, lai izdzenātu jūlijā armijas gāztā prezidenta Mohameda Mursi atbalstītājus.

Oficiālā informācija liecina, ka bojā ir gājuši vismaz 278 cilvēki, starp mirušajiem ir arī 43 policisti, tikmēr "Musulmaņu brālība" vēsta, ka nogalināti vairāk nekā 2000 cilvēku, bet 10 000 ievainoti. Valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Trešdiena ir kļuvusi par asiņaināko dienu Ēģiptē kopš 2011. gada revolūcijas, kad amatu zaudēja ilggadējais valsts vadītājs Hosni Mubaraks, uzsver raidsabiedrība CNN. Pirms diviem gadiem notikušās tautas sacelšanās mērķi sasniegt mieru un demokrātiju joprojām nav piepildījušies.

Ēģiptes pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Mursi tika gāzts armijas apvērsumā 3.jūlijā. Apvērsuma rīkotāji arestējuši Mursi un teju visu viņa pārstāvētās Musulmaņu brālības vadību. Kopš apvērsuma Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāji Kairā turpināja nepārtrauktas protesta akcijas. Viņi noorganizēja divas lielas sēdošās demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas Universitātes.

Ēģiptes jaunā valdība vairākkārt solījusi demonstrācijas pārtraukt, bet līdz trešdienai tas netika darīts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!