Irākas jaunās konstitūcijas projektā valsts nodēvēta par "federālu", taču šī koncepcija nav detalizēti izstrādāta, liecina "Reuters" rīcībā nonākusī projekta kopija.
Dokumentā
Irāka
raksturota ka "republikāniska, parlamentāra, demokrātiska un federāla" valsts, taču konkrēti nedefinē federālisma līmeni vai būtību, kuru dažās valsts vietās vēlas kurdi un daļa šiītu.

Definīcijas trūkumus acīmredzot ir mēģinājums piedāvāt kompromisu sunnītiem, lai nodrošinātu konstitūcijas apstiprināšanu. Sunnīti ir kategoriski pret federālismu, it īpaši šiītu apdzīvotājos valsts dienvidos.

Valdošo šiītu islamistu parlamenta koalīciju pārstāvošie sarunvedēji sešas stundas pirms galējā termiņa paziņojuši, ka viņi panākuši vienošanos par Irākas jaunās konstitūcijas projektu, kuru pirmdien paredzēts iesniegt izskatīšanai Nacionālajā sapulcē.

Savukārt daži sunnītu minoritātes pārstāvji apgalvo, ka domstarpības joprojām pastāv. Taču augstu stāvoši šiītu islamistu pārstāvji, kuriem parlamentā ir ievērojams vairākums, teica, ka viņi balsos par konstitūcijas teksta nodošanu apstiprināšanai oktobrī paredzētajā referendumā.

"Saskaņots konstitūcijas projekts tiks iesniegts parlamentam, un mēs ceram, ka tas saņems plašu, tai skaitā sunnītu, atbalstu," aģentūrai "Reuters" teica parlamenta spīkera vietnieks Husains aš Šahristani.

Viņš pauda pārliecību, ka konstitūcija iegūs daudz lielāku atbalstu nekā vienkāršu vairākumu, kas nepieciešams, lai projektu varētu nodot nobalsošanai referendumā.

Taču Ijāds as Samaerai, kas ir viens no sunnītu līderiem, teica: "Tā ir viņu [šiītu] konstitūcijas versija. Mēs to pašreizējā formā nepieņemam. Tai nepieciešami daudzi labojumi."

Daži sunnīti, kas cenšas mobilizēt savu elektorātu, brīdina, ka konstitūcija referendumā var tikt noraidīta. Lai konstitūcija tiktu noraidīta, pret to jābalso divām trešdaļām vēlētāju vismaz trijās no 18 valsts provincēm.

"Joprojām ir daudzi strīdīgi punkti, kurus mēs joprojām diskutējam," teica cits sunnītu pārstāvis - Salehs al Mutlaks. "Nedomāju, ka mēs šovakar panāksim vienošanos."

Sākotnēji bija paredzēts, ka dokuments izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz pulksten septiņiem (plkst. 18.00 pēc Latvijas laika) 15.augusta vakarā, taču Nacionālā sapulce pēc tam, kad domstarpības neizdevās atrisināt, par nedēļu pagarināja komitejai doto termiņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!