Atbilstoši Katalonijas transporta dienesta ziņām 24 protesta akciju dēļ nobloķēti vairāki nozīmīgākie reģiona ceļi, un rezultātā radušies vairāk nekā desmit kilometrus gari sastrēgumi. Bloķētas arī dažas no Barselonas svarīgākajām transporta maģistrālēm. Traucēta arī ostu darbība.

Tomēr Barselonas Elpratas lidosta ziņo, ka tās darbs nav traucēts un neviens lidojums nav aizkavēts vai atcelts, lai gan taksometru, kas sagaidītu ielidojušos, ir maz.

Slēgtas skolas un publiskās universitātes, kā arī daļa tūristu visvairāk iecienīto apskates objektu, tostarp laikmetīgās mākslas muzejs un Svētās Ģimenes baznīca ("Sagrada Familia").

Daudzviet pie iestāžu slēgtajām durvīm lasāmi uzraksti: "Slēgts sakarā ar revolūciju." Slēgti arī veikali, taču daļai no tirdzniecības vietām durvis vērt spieda tikai piketētāji.

Katalonijas galvaspilsētā Barselonā sabiedriskais transports nekursē dienas lielāko daļu, bet futbola klubs "Barcelona", atbalstot streiku, nerīko treniņus. Tomēr reģiona lielākā darbadevēja - autoražotāja SEAT - rūpnīca Martoreļā darbu turpina.

Atbilstoši Katalonijas valdības informācijai svētdien policijas uzbrukumos skolām un citām sabiedriskām ēkām, kur bija ierīkoti vēlēšanu iecirkņi, ievainoti 893 cilvēki. Izskanējušas ziņas arī par 431 ievainotu policistu.

Lai nepieļautu neatkarības referenduma sarīkošanu, Katalonijā bija izvietoti 10 000 Spānijas policistu.

Pirmdien pēc vietējo iedzīvotāju protestiem vairāki simti šo policistu tika izlikti no Barselonas apkaimes viesnīcām.

Jau svētdienas vakarā, reaģējot uz "smagajiem tiesību un brīvību pasākumiem", Spānijas lielākās arodbiedrības UGT un CCOO, nevalstiskā separātistu organizācija Katalāņu Nacionālā sapulce (ANC) un 41 cita organizācija nāca klajā ar aicinājumu uz streiku.

"Mēs aicinām visu sabiedrību, darba devēju organizācijas, uzņēmumu īpašniekus, arodbiedrības, strādājošos, pašnodarbinātos, iestādes un visus Katalonijas pilsoņus otrdien, 3.oktobrī, apturēt valsti," teikts streika rīkotāju paziņojumā.

Streika atbalstu paudusi arī Katalonijas reģionālā valdība.
Plkst.11 tika nolikti ziedi pie sabiedrisko iestāžu ēkām, kurām svētdien uzbruka Spānijas policija.

Protestētāji pulcējās pie Spānijas Nacionālās policijas ēkas Barselonā, kā arī pie Spānijas valdošā konservatīvās Tautas partijas (PP) reģionālās mītnes, skandējot: "Okupati ārā!"

Līdzīga protesta akcija notika arī pie centriskās partijas "Cuidadanos" birojiem, jo tā iestājas pret Katalonijas neatkarību.
Saskaņā ar policijas datiem līdz pēcpusdienai Barselonas ielās izgājuši 300 000 cilvēku, kas dodas pilsētas centra virzienā.

Par spīti Spānijas policijas operācijām referendums svētdien Katalonijā tomēr notika, tiesa gan, bez pienācīgās uzraudzības.

Atbilstoši Katalonijas varasiestāžu informācijai referendumā piedalījās 2,2 miljoni pilsoņu jeb 42% balsstiesīgo, no kuriem 90% atbalstījuši reģiona neatkarību.

Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons sacījis, ka "nav citas izvēles", kā vien īstenot Katalonijas neatkarības plānu. Viņš gan arī aicinājis Eiropas Savienību (ES) krīzē uzņemties vidutāja lomu.