ASV neatļautā raķešu daļu tirdzniecībā Irānai apsūdz kādu Ķīnas uzņēmēju, kurš, pārkāpjot pret Teherānu noteiktās sankcijas, ar šiem darījumiem joprojām pelnot miljonus dolāru, atsaucoties uz amatpersonām, kuras seko ANO un Rietumvalstu sankciju ievērošanai, vēsta aģentūra "Reuters".
Amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, pastāstīja, ka Ķīnas uzņēmējs Lī Fangveis kopš 2009. gada, kad nonāca izmeklētāju uzmanības lokā, ar nelegālo tirdzniecību ir nopelnījis vismaz 10 miljonus dolāru (5,4 miljoni latu).
Tirdzniecības ierobežojumi ir daļa no Rietumvalstu pūlēm piespiest Teherānu atteikties no tās kodolprogrammas, bažījoties, ka tās mērķis ir kodolieroču radīšana. Irāna šīs apsūdzības noliedz. Ķīnas uzņēmēja iespējamās darbības norāda, ka Teherāna ir atradusi veidus, kā apiet sankcijas, kā arī rada bažas par Ķīnas spējām kontrolēt eksporta ierobežojumus savā valstī, skaidro "Reuters".
Ārvalstu firmu un privātpersonu ieguldījums Teherānas kodol un raķešu programmā ir grūti nosakāms, bet analītiķi uzskata, ka Irānai pašai nav iespējas saražot dažas svarīgas sastāvdaļas.
Pats uzņēmējs aģentūrai "Reuters" februāra sākumā atklāja, ka viņa firmai ir bijuši darījumi ar Teherānu, taču tikai ar likumīgām precēm, piemēram, tērauda izstrādājumiem, turklāt sadarbība pārtraukta pēc starptautisko sankciju ieviešanas. Lī noliedz, ka ar dažādām mahinācijām, mainot firmu nosaukumus, viņš būtu eksportējis Irānai augstas kvalitātes sakausējumus, kas var tikt izmantoti urāna bagātināšanai un raķešu vadības iekārtām.
"Protams, mums bija darījumi ar Irānu, bet mēs neeksportējām preces, ko viņi saka, ka mēs sūtījām, raķetes vai kas tamlīdzīgs. Mēs joprojām saņemam pieprasījumus no klientiem Irānā, bet mēs viņiem neatbildam," aģentūrai stāstīja uzņēmējs.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis norāda, ka Ķīna nav atkāpusies no tirdzniecības ierobežojumiem, to skaitā tiem, kas aizliedz palīdzēt Irānai ražot kodolgalviņu nešanai piemērotas raķetes.
ASV amatpersonas uzskata, ka Lī, sadarbodamies ar Irānas vēstniecību Pekinā, piegādāji daļas Irānas firmām, kas izgatavo raķetes. Starp piegādātajām precēm bijušas 15 tonnas augstas kvalitātes alumīnija sakausējuma, vairāk nekā 20 tonnas sevišķi augstas izturības tērauda un 1700 kilogrami grafīta cilindru.
2011. gadā Lī piekritis Teherānai piegādāt 1500 žiroskopu un akselerometru, kas var tikt izmantoti raķešu vadības un kontroles sistēmās. Tāpat piegādātas arī daudz specifiskākās iekārtas – optiskās šķiedras žiroskopi, kurus galvenokārt lietojot raķetēs, robotos un attālināti vadāmos transportlīdzekļos.
Amatpersonas atklāj, ka klienti Irānā ne vienmēr bijuši apmierināti ar preču kvalitāti, bet turpinājuši tās izmantot, jo tiem nav bijusi cita izvēle.
Jau vēstīts, ka Irānas programma urāna bagātināšanai ir izraisījusi Rietumvalstu bažas par tās kodolprogrammas mērķiem. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz un uzstāj, ka tās programmai ir tikai mierīgi civili mērķi.
ANO un vairākas Rietumvalstis ir noteikušas sankcijas pret Irānu par tās atteikšanos apturēt urāna bagātināšanas programmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
